Semināru «Vai godīgs bizness varētu būt izdevīgs?» studentiem, vietējiem uzņēmējiem un žurnālistiem 20. janvārī bija organizējusi Valmieras augstskola.
Semināru «Vai godīgs bizness varētu būt izdevīgs?» studentiem, vietējiem uzņēmējiem un žurnālistiem 20. janvārī bija organizējusi Valmieras augstskola. Augstskolas lektors Jānis Caune, runājot par biznesa ētiku un ēnu ekonomiku, atgādināja Latvijas neatkarības pirmos gadus, kad līdzās gandrīz vai oficiāli pastāvēja reģistrētā un nereģistrētā uzņēmējdarbība.
Pētot situāciju, nācies secināt, ka stingrība un kontrole pieaugusi, tomēr pārkāpumu netrūkst. Rīgā joprojām esot ap 3000 mākleru, kuri nelegāli nodarbojoties ar nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu. Cik mākleru ar to nodarbojas legāli? Individuālo uzņēmēju sfērā īpaša joma esot frizieru pakalpojumi. Šajā nozarē strādājot ļoti daudz neprofesionāļu, kuriem neesot ne Amatniecības kameras diploma, ne arī izglītības oficiāla dokumenta. Daudzviet, īpaši lauku teritorijā, viņi neesot pat reģistrējuši uzņēmumu un, protams, nemaksā nodokļus. To, savukārt, nevar atļauties frizieri, kuru profesionalitāti apliecina atbilstoši dokumenti. Viņi strādā oficiāli, bet, salīdzinot ar «pagrīdes balbieriem», savā kabatā var ielikt mazāk, jo maksā nodokļus.
Par problēmām, ar kurām Latvijā jāsastopas ārvalstu uzņēmējiem, seminārā runāja Bjorns Aksels Hjelmvets, firmas «Fantasy Craft Latvia» prezidents. Savu biznesu Baltijā viņš sācis 90. gadu sākumā. Tad bijis mazāk problēmu. Tiklīdz parādījušās sauszemes robežas un kontrolējošās instances, nācies sākt saprast, ka šeit ir gluži citāda lietišķo attiecību kultūra. Īpašu attieksmi diktējot mīts, ka ikviens, kurš «nāk» no Rietumiem, ir neaptverami bagāts, no viņa var un vajag «dīrāt».
Hjelmveta kungs vērtēja, ka ierēdņu attieksme dažādos varas līmeņos Latvijā esot augstprātīga, darbs neprecīzs. Ierodoties uz vienu dienu Latvijā, nokārtot darījumu tikpat kā nekad neizdodas, jo cits neaizvietojams priekšnieks piepeši izbraucis, citai darbiniecei saslimis bērns, kādā likumā veikti grozījumi un tā joprojām.
Vērtējot sociālisma mantojumu daudzu Latvijas amatpersonu prātos, tika atgādināts Āfrikā populārais teiciens par to, ka reizēm izdodas izmānīt melno cilvēku no džungļiem, bet ļoti reti izdodas izmānīt džungļus no melnā cilvēka. Tomēr Hjelmveta kungs atzina, ka līdzdalība straujajos pārmaiņu procesos Latvijā esot ļoti interesanta, jo ļaujot gūt īpašu pieredzi.
Seminārā dzirdēto lieliski papildina publikācija žurnāla «Kapitāls» 1999. gada janvāra numurā. Tā veltīta vietējo uzņēmēju attiecībām ar pašvaldībām. Apkopojot dažādos Latvijas rajonos strādājošo biznesa cilvēku sacīto, «Kapitāls» konstatējis:
«Lietu kārtošana pašvaldībās ir sarežģīta (..) Īres maksu bieži vien nosaka citam lielāku, citam mazāku – subjektīvu, nevis pamatotu motīvu dēļ. Nododot objektu, vajag daudz papildu izziņu. Piešķir māju, bet pēc tam to atņem. Vairākas reizes jāierodas, lai nokārtotu pat it kā vienkāršas formalitātes. Raksturīga arī tiesāšanās par zemi. Par atļauju saņemšanu tiek pieprasītas papildu summas. Uzņēmēji atzīst, ka ne vienreiz vien devuši kukuļus, bet 42 procentos gadījumu tas nav palīdzējis nepieciešamo jautājumu atrisināt ātrāk.»
Ir par ko padomāt…
