Ārpus aktuālu vides problēmu loka palikusi ainavu aizsardzība, kam Latvijā būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
Ārpus aktuālu vides problēmu loka palikusi ainavu aizsardzība, kam Latvijā būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
Tā uzskata Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vecākais inspektors Valērijs Gabrāns.
Tūristiem patīk Šveice un Austrija
Ainavu aizsardzība ir plašs jēdziens, kurā ietverta saprātīga reģionālā plānošana, attīstība un tūrisma industrijas veicināšana. Tieši ainava ir tūrisma raksturīgākais elements, uzskata Valērijs Gabrāns un turpina: «Uz Šveici, piemēram, miljoniem cilvēku brauc, lai vērotu brīnišķīgos dabasskatus. Taču Latvijā šo «pastkaršu ainavu» nebūs arī nākotnē. Mums nav tādu gadu simtos koptu tradīciju kā jau minētajā Šveicē, Austrijā, Vācijā, Anglijā. Un mums nebūt nevajadzētu atdarināt citu zemju dabas tēlu paraugus. Pats galvenais būtu saprast, kas Latvijas ainavā ir īpašs un neatkārtojams, un censties to saglabāt.»
Eiropas Savienības valstu nostādnes
Eiropas valstu kopējo politiku ainavu aizsardzībā reglamentē vairāki dokumenti. Jaunākais no tiem – Eiropas Telpiskās attīstības perspektīva – pieņemts 1999. gadā. To apstiprinājuši Eiropas Savienības dalībvalstu reģionālās plānošanas ministri.
Dokumentā akcentēti trīs galvenie teritoriju veidi – aizsargājamās, ekoloģiski jūtīgās, ar likumu neaizsargātās lauku kultūrainavas. Perspektīvā uzsvērts, ka telpiskajai plānošanai var būt galvenā loma to risku novēršanā, kas apdraud ainavu bioloģisko daudzveidību.
Arī Latvijā ainavu aizsardzība fiksēta tiesību aktos un konceptuālos dokumentos. Pagaidām tie atrodas vides speciālistu uzmanības lokā, bet sabiedrība par aktuālo problēmu joprojām ir nepietiekami informēta.
Dokumenti pieņemti arī mūsu valstī
Latvijas Nacionālā plānojuma koncepcijā, ko Ministru kabinets akceptējis 1998. gadā, ierosināts izstrādāt nacionālā plānojuma vadlīnijas ainaviski vērtīgāko lauksaimniecības teritoriju saglabāšanā.
Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikts saglabāt un attīstīt katra reģiona dabas vides un kultūrvides raksturīgās īpatnības, novērtēt attīstības iespējas. Valsts politika ainavu aizsardzībā atspoguļota Vides aizsardzības politikas plānā Latvijā. Ministru kabinets dokumentu apstiprinājis vēl 1995. gadā. Viens no vides politikas svarīgākajiem mērķiem ir saglabāt bioloģisko daudzveidību un valstij raksturīgo lauku ainavu.
Prioritāro vides problēmu sarakstā minēta ainavu degradācija.
Vidi postoši elementi
Valērijs Gabrāns min biežāk sastopamos ainavas degradācijas elementus: «Tie ir nepabeigtu jaunbūvju grausti, bijušo lielfermu atliekas, neizmantojamu telefona un elektropārvades līniju vecie stabi, Latvijai neraksturīgu būvmateriālu izmantošana, sapluinītas siltumnīcu plēves un sašķiebušies karkasi. Apšaubāma ainavas vērtība ir neprofesionāli apzāģēti koki.
Par milzīgu ekoloģisku zaudējumu uzskatāma upju aizsargzonu apbūve. Būvniecību reglamentējošos dokumentos noteikti ierobežojumi, kas desmit metru platā joslā attiecas uz aizsargzonas piesārņošanu un upju krastu erozijas profilaksi, taču jēdziens «ainavas aizsardzība» diemžēl nav ietverts.
Latvijas ainavai lielus draudus varētu radīt mazo hidroelektrostaciju (HES) masveida celtniecība. Bauskas rajonā vien jau tiek gatavoti četri projekti. Veidojot aizsprostus, tiek noplanētas krastmalas, izcirsti koki un radīta vidē neiederīga industriāla ainava. Taču vislielāko iespaidu uz vides procesiem atstāj ūdens līmeņa svārstības. Nav grūti iedomāties, kā tiktu degradēta Mēmeles kreisā krasta ainava posmā gar Bauskas pils krauju, ja tiktu realizēts HES projekts. Neglābjami izzustu izcils dabas veidojums – upes straujais, līkumotais tecējums ar dolomīta klinšu atsegumiem, jo ūdens tiktu novadīts pa kanālu.»
Pamežs atjaunojas kā vārpata
Vides procesu kontekstā strīdīgs jautājums ir pameža izciršana. Pirmais iespaids vienmēr esot lielisks – kādreizējais briksnājs sāk atgādināt dabas parku. Tomēr efekts saglabājoties ne ilgāk kā pāris gadu, jo mazo kociņu un krūmu vietā platības pārņem ložņājoši augi. Valērijs Gabrāns skaidro šo procesu: «Dabā nekad nemēdz būt tukšums, jo eksistē augu sugu dabiska maiņa. Tikko cilvēks procesā iejaucies, daba cenšas atgūt līdzsvaru.
Censties iznīdēt pamežu ir tas pats, kas sakapāt vārpatu gabalos, cerot, ka nezāle neatjaunosies. Zemes īpašniekiem vispirms būtu nopietni jāpārdomā, vai viņi spēs sistemātiski tīrīt pamežu. Ja nē, tad no ieceres labāk atteikties un ļaut dabas norisēm ritēt savu gaitu. Tāpēc ļoti svarīga ir motivācija – ko es gribu panākt? Izveidot vides parku vai sava prieka pēc reizi pa reizei pavicināt cirvi?»
Paraugs teritoriju plānošanā
Daudzās pašvaldībās teritoriālās attīstības projekti jau izstrādāti, citas šim darbam pievērsušās nesen. Plānojot apdzīvotu vietu nākotni, ļoti svarīgi būtu ņemt vērā arī ainavu aizsardzības faktorus, uzskata vides speciālists.
Vides un reģionālās attīstības ministrija 2000. gada nogalē laidusi klajā nozaru pārskatus rajonu plānojumu izstrādāšanai. Materiālu kolekcijā iekļauts arī krājums «Ainavu aizsardzība», kurā atspoguļots Kuldīgas rajonā realizētais Latvijas un Dānijas projekts «Rajonu plānošana Latvijā. Kuldīgas rajons kā piemērs». Tas ir labs paraugs kvalitatīva un visaptveroša teritorijas plānojuma izstrādāšanai.
