Gadu mijā lauku lappusē vairāk uzmanības veltām sievietei. Pamudinājums tam gūts pēc izbraukuma uz Mūrmuižu.
Gadu mijā lauku lappusē vairāk uzmanības veltām sievietei. Pamudinājums tam gūts pēc izbraukuma uz Mūrmuižu. Valmieras rajona Kauguru pagastā satikās konkursa «Radoša sieviete laukos» šī gada uzvarētājas un laureātes, viņu vidū arī Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka.
Kā notiek konkurss
Pasaules mērogā šāds konkurss tiek rīkots jau piecus gadus un tajā var piedalīties visas valstis, kas ietilpst Apvienoto Nāciju Organizācijā. Konkursa organizators ir Pasaules sieviešu Samita fonds. Vērtējums notiek pēc konkursa dalībnieces rakstveida raksturojuma, kas tiek nosūtīts uz Ženēvu. Žūrija pēc šiem sūtījumiem izvēlas, kuras sievietes aicināt satikties un kurai piešķirt balvu – 500 ASV dolāru.
Jaunatnes iniciatīvu un sieviešu programmu centra vadītāja Solvita Vēvere izdomāja, ka arī Latvijas pārstāves var piedalīties konkursā. Pretimnākšanu ieceres īstenošanai viņa saņēma no «Lauku Avīzes» (LA) redakcijas, kas palīdzēja organizatoriski. Un tā ar laikraksta starpniecību pērn tik pausts aicinājums sūtīt vēstules par radošajām sievietēm laukos.
Atsaucība bija, un, izvērtējot saņemtos vēstījumus, 18 lauku sievietēm LA redakcija rīkoja pieņemšanu Valgumā. Savukārt viena – Valmieras rajona Kauguru pagasta piensaimnieku biedrības «Krejotava» valdes priekšsēdētāja Rasma Freimane – tika izvirzīta tālāk pasaules konkursam. Debija bija necerēti veiksmīga, jo vidzemniece ieguva Pasaules sieviešu Samita fonda balvu.
Tāda ir konkursa priekšvēsture, kurai sekos turpinājums. Par to radošās lauku sievietes kopā ar LA darbiniekiem izlēma, tiekoties 18. decembrī pie Rasmas Freimanes Mūrmuižā.
Savs vērtējums arī rajonos
Baušķeniece E. Maisaka rosināja konkursu paplašināt, iesaistot tā norisē arī rajonu avīžu redakcijas. Viņasprāt, tādējādi varētu apzināt daudz vairāk radošo sieviešu. «Bauskas Dzīve» šo ierosmi labprāt uzklausīja un kopā ar Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroju arī izsludina konkursu «Radoša sieviete laukos».
Darbs, ģimene un bērni
Kā tulkot konkursa nosaukumu un ko uzskatīt par iespējamo dalībnieci? Ierosmes autore E. Maisaka tomēr vēlas papildināt pašreizējos nosacījumus. Pašlaik galvenais kritērijs ir, lai darbam būtu nestandarta, radoša pieeja, no kuras apkārtējā sabiedrība gūst reālu labumu. LA izsludinātajā konkursā var piedalīties medicīnas, izglītības, kultūras darbinieces, arī zemnieku saimniecību un uzņēmējdarbības vadītājas. Vietējā konkursa nolūks ir atklāt sievietes ģimenes sargātājas un saturētājas lomu. Protams, lieliski, ja viņa spēj apvienot darbu ar mājas rūpēm. Bērnu audzināšana taču arī ir radošs process.
Tātad aicinām «Bauskas Dzīves» lasītājus rakstīt mums vēstules par radošajām lauku sievietēm. Jūsu sūtījumus gaidīsim līdz 1999. gada 10. februārim. Tāpat, kā tas ir valsts mēroga konkursā, žūrija izvērtēs vēstules, un tā noskaidrosim mūsu rajona radošās sievietes. Par viņām veidosim publikācijas «Bauskas Dzīvē» un izvirzīsim līdzdalībai konkursā valsts mērogā.
Kas var rakstīt vēstules? Katrs, kurš vēlas, arī konkursantes bērni vai tuvinieki.
Vajag nest gaismu!
Pirmajā konkursā «Radoša sieviete laukos» ievērību guva dažādu profesiju sievietes – uzņēmējas, kultūras darbinieces, sociālajā aprūpē strādājošās un vēl citu arodu pārstāves. Tikšanās laikā Mūrmuižā, ieklausoties viņās, atskārtu vienu – šīm sievietēm ir izteikta pozitīvā enerģija. Par spīti katras personiskajiem dzīves samezglojumiem un konfliktiem ar sabiedrību, viņas nezaudē labestību.
Valmieriete, folkloras tradīciju kopēja, Inta Indriksone atguvusi dzimtas īpašumu Brenguļu pagastā. Lielo saimes istabu viņa pārvērtusi par izstāžu zāli, kurā darinājumus parāda tuvējās apkārtnes ļaudis. Pinumus, piemēram, apskatījuši 136 cilvēki. Pošoties gadu mijai, Intas kundze rīkoja dāvaniņu noformējuma izstādi. Tas viss tiek darīts bez atalgojuma, bet gūstot prieku no labā darbiņa.
Un vēl – I. Indriksone aicina apkārtnes iedzīvotājus ieklausīties citam citā, kad tiek atklāts viena cilvēka mūžs. Inta bilda: «Nekas nav interesantāk, kā uzklausīt dzīvesstāstu.» Vērts domāt par vidzemnieces sacīto, ka kultūra, kultūrvide jāvērtē ar tādu pašu mērauklu kā uzņēmējdarbība. Prātā palikusi arī Intas Indriksones atziņa, ka ar tumsu nevajag cīnīties, vajag gluži vienkārši nest gaismu.
