Pagalmu un putras svētki bija gana pievilcīgi, lai Bauskā sarastos pretendenti uz 12. Saeimu no vairākām partijām. Paziņa no laukiem bija «apdāvināta» ar aģitācijas materiāliem, kas vienā rokā nebija saturami – dažādu formu, krāsu un satura apdrukāti krītpapīri.
Iedomājoties vien, cik tādu saražots visas Latvijas «vajadzībām», galva reibst no eirotūkstošiem, kas tērēti šī raibuma sacerēšanai un drukāšanai. Ja vēl pierēķina reklāmas radio un televīzijā, runa varētu būt par vairākiem miljoniem, kuru trūkst Latvijas aizsardzībai, ceļiem, kultūrai, skolām un medicīnai. Pat cīnītāja par taupību valsts iestādēs un katra indivīda tēriņos Inguna Sudraba šķiedusi bez jēgas vēl pilnībā neatklāto ziedotāju naudu, kas, iespējams, tieši viņas reklāmās tiek apmazgāta. Uzbāzīgā plātīšanās ar saviem panākumiem, godīgumu un izcilo personību kaut cik domājošam vēlētājam ir šķebinoša. Diemžēl ne mazums ir tādu, kas «uzķeras» uz rupjā āķa un, šaubu nav, balsos par grupējuma nosaukumu ar mīļajiem vārdiem «No sirds Latvijai».
Nesenais piemērs – Iveta Grigule, kas ar šādu ēsmu izkaroja sev vietu Eiroparlamentā, lai pēc ievēlēšanas pievienotos eiroskeptiķiem, nesmādēdama «piķi», ko dāsni saņem no tās pašas nemīlamās Eiropas.
Kaut arī televīzijā mēnesi pirms vēlēšanām partiju politiskā reklāma ir aizliegta, tā joprojām šūpojas radioviļņos, liekot skaitīt dienas līdz 4. oktobrim, kad tas viss beigsies un atklāsies, ko kurais paturējis prātā, solot arī neiespējamo un gandrīz vai lūdzot – balsojiet par mums!
Klausos politologos, komentētājos un žurnālistos, kuri piedalās un vada priekšvēlēšanu sarunas. Neaizmirstot akcentēt savu erudīciju, viņi ar jautājumiem un komentāriem cenšas mest pēc iespējas biezāku ēnu uz visu partiju pirmajām personām, tādējādi nojaucot vēlētājiem «to zināšanu bagāžu, kas 4. oktobrī var būt izšķirīga visai mūsu valstij», kā redakcijas slejā 12. septembrī raksta Vilnis Auzāns. Kur tad ir tā kripatiņa cerības, pie kuras turēties un izvēlēties pareizāko listi? Šķiet, ka mūsu apgaismotājiem ir kāds īpašs, 14. saraksts ar labiniekiem. Bet varbūt viņi vēlēšanās vispār nepiedalīsies un pēc pusgada, kā parasts, bakstīs mūsu virzienā – jūs taču ievēlējāt TĀDU Saeimu!
Ko darīt šajos reklāmas un komentāru palos? Mans vēlējums – neatdot savu balsi tiem, kas cer «demokrātiskā ceļā», zaļajiem vīriņiem piepalīdzot, ielidināt Latviju kaimiņu lāča ķetnās. Kuri tie ir, jāmēģina atšķetināt katram pašam.
