Alūksnes rajona Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs Atē darbojas kopš 1985. gada.
Alūksnes rajona Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs Atē darbojas kopš 1985. gada.
Visa sākums bija divus gadsimtus vecās Ates ūdensdzirnavas, kas joprojām ir darba kārtībā. Pēc kalncempieša Viktora Ķirpa idejas gleznainajā vietā sāka Vidzemes sētas veidošanu, 16 gadu pastāvēšanas laikā tā papildināta ar dažādām ēkām. Pašlaik muzeja kompleksā to ir 13, visas atvestas vai pārvietotas no Kalncempju un tuvākajiem pagastiem.
Neprofesionāļu vākums tiks akreditēts
Vietējo tradīciju sargātāju un uzturētāju nolūks ir bijis saglabāt vēlākām paaudzēm latviešu tautas, sava novada pagātni, darba un sadzīves tradīcijas, izcilu novadnieku un vienkāršu darba darītāju piemiņu. Centieni ir novērtēti – nākamgad pagasta muzejam paredzēta akreditācija. Kultūrvēsturiskā brīvdabas centra gide Dzidra Cepurniece «Bauskas Dzīvei» atzina, ka tas būs sarežģīts process. Muzejs veidojies nevis kā zinātniska tipa iestāde, bet vieta, kur no zudības pasargāt to, kas bijis nozīmīgs senčiem.
Daudzi vietējie iedzīvotāji dāvinājuši sadzīves priekšmetus, interesantākais, ka visi tie ir darbināmi. Ik rudeni, septembra otrajā sestdienā, Atē rīko Pļaujas svētkus. Vecākās paaudzes sievas un vīri tad rāda, kā darbojas sviesta kuļamās un veļas mazgājamās ierīces; ko iespējams izkalt smēdē; kā jāstrādā rijā, maltuvē. Tiek demonstrēti aptuveni četri desmiti dažādu darbu veidu.
Ir jau arī citviet Latvijā līdzīgi muzeji, taču tajos nav jūtams tāds senatnes dzīvīgums un lietu personisks starojums, – tā par Alūksnes pusē redzēto un pārdzīvoto izteicās baušķeniece Aija Daģe.
Ja nav nekā cita, cienā ar ūdeni
Kalncempjos jau no muzeja sākumposma, kad viesiem šeit neprasīja samaksu par ekskursiju, apmeklētājus bez cienasta mājās nepalaiž. Gada vēsajos mēnešos pasniedz karstu tēju ar medu. Īpašs gardums ir kaņepju sviests, kas uzziests svaigi ceptai rudzu maizei. Gide Dzidra Cepurniece vēstīja: «Ievērojam vidzemnieku tradīciju – nekad ciemiņus nelaist projām nepamielotus. Ja arī mājās nav nekā, tad viesim kaut vai krūzīte ar akas ūdeni tiek piedāvāta.»
Nepacietīgiem muzeja apmeklētājiem jānoskaņojas vismaz divu stundu ilgai apskatei. Katrā ēkā ir daudz eksponātu, un ne jau tikai par senākajiem laikiem. Arī kolektīvās saimniekošanas periodam atrasta vieta Ates dzirnavu ēkā. Eksponētas labāko darba darītāju ģīmetnes, to laiku relikvijas.
Ceļinieki, kuriem vairāk vaļas, šeit var rast naktsmājas. Pavisam jauniem ļaudīm un bērniem droši vien romantiska šķitīs nakšņošana rijā uz siena panta.
Jaunlaulātie kaļ laimes pakavu
Alūksnes rajonā pagasta novadpētniecības muzejs ir gana populārs. Kaut arī iedzīvotāju skaita ziņā Kalncempju pašvaldība ir mazākā Latvijā un tajā reģistrēts vairāk nekā 350 kalncempiešu, vietējie ļaudis spējuši radīt skaistu kultūrvēsturisku objektu. To apmeklējuši arī daudzi ārzemnieki. Izstāžu zālē pie sienas aplūkojama karte, kurā norādīts, kādu valstu tūristi bijuši Ates dzirnavās.
Muzejnieki gadu ritumā veidojuši tradīcijas, kas kļuvušas iecienītas. Īpašs rituāls jāiztur jaunlaulātajiem, kuri kāzu dienā apmeklē Vidzemes sētu. Dzidra Cepurniece stāsta, ka ik gadu kāzinieku sagaidīšanas un uzdevumu scenārijs mainās, lai nekļūtu garlaicīgi. Šogad, piemēram, jauno pāri ar laivu vizina pāri dzirnavu ezeram un izsēdina krastā pie smēdes. Krāsnī jau ir iekurināta uguns un gail ogles. Jaunais vīrs tiek aicināts kalt pakavu. Tas izdodas kā nu kuram, taču vīrs un sieva brauc projām ar muzeja dāvanu – pašu kaltu laimes pakavu.
FAKTI
Kalncempju pagasta novadpētniecības muzeja Pļaujas svētku programma 8. septembrī, mēneša otrajā sestdienā
Labības kulšana rijā ar spriguļiem, ar zirga ģēpeli un kuļmašīnām;
graudu malšana ar rokas dzirnavām un 200 gadu vecās ūdensdzirnavās;
«No stiebriņa līdz linu kreklam» – linu apstrādes veidi;
skaidu plēšana, loku liekšana, baļķu zāģēšana, kantēšana, citi amatniecības darbi;
dažādi mājsaimniecības darbi – sviesta kulšana, stērķeles gatavošana, kaņepju grūšana;
vērpšana, aušana, adīšana un citi rokdarbi.
Līdz pulksten 13 tiks demonstrēti visi iepriekš nosauktie un vēl citi darbi. Katrs, kuram ir vēlēšanās, var «izmēģināt roku» senlaicīgās nodarbēs.
