Latvijas muita nupat nosvinēja darbības atjaunošanas desmito gadadienu. Ar Valsts Ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes atbalstu tika izdota tās vēsturei veltīta grāmata un izveidota izstāde.
Latvijas muita nupat nosvinēja darbības atjaunošanas desmito gadadienu. Ar Valsts Ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes atbalstu tika izdota tās vēsturei veltīta grāmata un izveidota izstāde. Šajā publikācijā no minētās grāmatas atspoguļotas 1990. un 1991. gada notikumu epizodes.
Politiska un ekonomiska nepieciešamība
Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maijā pieņemtās deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» sākās Latvijas valstiskuma atgūšana. Tās sastāvdaļa bija arī 1990. gada 3. jūlijā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu izveidotais Muitas departaments, kam tika noteikti galvenie uzdevumi valsts muitas politikas īstenošanā: iekšējā tirgus aizsardzība, legālas tirdzniecības veicināšana, nelegālās preču plūsmas atklāšana un novēršana.
Muitas institūcijas izveidošana toreizējā situācijā vairāk bija politisks akts, kas demonstrēja neatkarības ideju un apliecināja Latvijas suverenitāti impērijas apstākļos. Tomēr muitas sistēmas radīšana bija arī ekonomiska nepieciešamība. Vajadzēja apzināt preču plūsmas intensitāti. Valdību uztrauca arī fakts, ka produkcijas izvešana no Latvijas notika apstākļos, kad iedzīvotājiem sāka trūkt atsevišķu preču. Jaunizveidotajai muitai vajadzēja ierobežot vai vismaz kontrolēt šo procesu.
Izveidoti robežas caurlaides punkti
Dažās Latvijas robežas šķērsošanas vietās – Rīgas lidostā un dzelzceļa stacijā, Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā – tika izveidoti pirmie nosacītie muitas punkti. Tad šīs Latvijas iestādes darbojās vienlaikus ar PSRS muitu, jo tā turpināja preču un pasažieru kustības uzraudzību un kontroli attiecībās ar ārvalstīm. Mūsu valsts muitas iestādes regulēja preču un pasažieru kustību starp Latviju un pārējām PSRS republikām.
Pirmais neatkarīgās Latvijas sauszemes muitas robežas caurlaides punkts Balvu rajona «Vientuļos» darbu sāka 1990. gada 1. oktobrī. Drīz pēc tam tika izveidoti vēl vairāki sauszemes muitas robežas caurlaides punkti, tostarp toreizējais sauszemes muitas robežas caurlaides punkts «Rainis» (tag. «Grenctāle») un «Skaistkalne». To uzdevums bija preču izvešanas kontrole un kravu plūsmas ziņu apkopošana. Importa kontrole bija problemātiska. Vairumā gadījumu tā netika veikta, jo ārējā tirdzniecība vēl atradās pilnīgā PSRS attiecīgo institūciju pārziņā.
Par OMON uzbrukumiem
1990. gada nogalē un 1991. gada pirmajā pusē Latvijas muita izjuta PSRS represīvo institūciju vai tās atbalstošo sabiedriski politisko organizāciju pretdarbību. 1991. gada 15. janvārī tā dēvētā Latvijas Sabiedrības glābšanas komiteja deklarēja, ka mūsu valstī tiek pārtraukta visu to institūciju darbība, kas izveidotas, ignorējot PSRS un Latvijas PSR likumus. Latvijas muita tika uzskatīta par vienu no tām, un tāpēc deklarācijai sekoja reāla darbība. 1991. gada pavasarī un vasarā Latvijas muitas robežas caurlaides punkti gan iekšzemē, gan uz robežas piedzīvoja īpašu uzdevumu milicijas vienības OMON kaujinieku 23 bruņotus uzbrukumus. Visvairāk cieta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas muitas robežas caurlaides punkts (sešas reizes) un sauszemes muitas robežas caurlaides punkts «Rainis» (četras reizes: 23. maijā, 14. un 21. jūnijā, 28. jūlijā). Mūsu pusē divas reizes uzbrukumiem tika pakļauts arī sauszemes muitas robežas caurlaides punkts Skaistkalnē (23. maijā un 14. jūnijā).
Uzbrukumi parasti notika naktī. Muitas punktu demolēšanu veica apmēram 20 OMON kaujinieku, kuri notikuma vietā ieradās ar vieglajām un kravas automašīnām. Vagoniņi, kuros tolaik notika muitas darbs, tika aplieti ar benzīnu un sadedzināti, bet inventārs (telefoni, rācijas, mēbeles u. tml.) salauzts, dokumentācija – iznīcināta. Nereti muitas darbinieki tika piekauti.
A. URTĀNS, izstādes un grāmatas autors
