Eiropas Komisija darba ziņojumā par kandidātvalstīm (trīs lappusēs par Latviju) mudinājusi veikt uzlabojumus darba tirgū.
Eiropas Komisija darba ziņojumā par kandidātvalstīm (trīs lappusēs par Latviju) mudinājusi veikt uzlabojumus darba tirgū.
Kaut arī šis nav juridiski saistošs dokuments, tomēr tas nenoliedzami uzskatāms par politisku spiedienu uz kandidātvalstīm. Kādas iespējas bezdarba samazināšanai Latvijā saredz Eiropas Komisija?
Četras prioritātes
«Latvija kopējo deklarāciju ar Eiropas Komisiju (EK) par mūsu valsts nodarbinātības politikas prioritātēm parakstīja kā pēdējā no kandidātvalstīm. Ar pirmajām, piemēram, ar Igauniju, tā tika parakstīta 2000. gadā. Tāpēc tikai tagad Latvijā būs pieejami PHARE līdzekļi bezdarba samazināšanas projektiem,» vēsta Labklājības ministrijas nodarbinātības politikas nodaļas vadītāja Janīna Kušnere.
EK ziņojumā minējusi četras prioritātes kandidātvalstu darba tirgus uzlabošanai:
palielināt nodarbinātības līmeni,
paaugstināt nodarbinātību pakalpojumu sektorā,
samazināt atkarību no lauksaimniecības un tradicionālajiem rūpniecības sektoriem,
aktivizēt izglītošanos un pārkvalificēšanos.
Lai nevedinātu uz nelegālu darbu
Eiropas Komisija iesaka pārskatīt minimālās darba algas un nodokļu atvieglojumu sistēmu, lai nodokļi nevedinātu uz nelegālu darbu un atbalstītu nodarbinātību. To pierāda ES pieredze: Īrijas straujā ekonomiskā izaugsme bija iespējama nodokļu sistēmas dēļ – darba devējs par īru strādnieku nodokļos samaksā vidēji 29 procentus no atalgojumam paredzētiem līdzekļiem.
Par zemo algu vai pat nodarbinātības stagnāciju EK vaicā jaunpienācējām: vai tiešām sociālie partneri darījuši visu, lai atvieglotu jaunu darba vietu radīšanu? Vēršanās pret nodokļu nemaksātājiem un nedeklarēto darbu varētu palielināt nodokļu bāzi un pacelt algas minimumu.
Eiropas Komisijas dokumentā Latvijas darba algas sistēmai veltītas trīs lappuses. EK atzīst, ka alga pēdējos gados attīstījusies tādos pašos tempos kā darba ražīgums, bet, tā kā nav spēts radīt jaunas darbavietas, problemātiski ir bijis veidot nodarbinātībai draudzīgu algu sistēmu.
Nasta pārāk liela
Pārskatā par kandidātvalstu nodarbinātības politiku EK secinājusi, ka nodokļu slogs Latvijā pielīdzināms sociālās ekonomikas valstīm Zviedrijai, Vācijai un Francijai, kur tas ir vissmagākais. Latvijā darba devējs no algas fonda nodokļos samaksā tikpat, cik Zviedrijā, – 50% un pat par trim procentiem vairāk nekā Vācijā. Pēc EK atzinuma, nodokļu un sociālās drošības nasta pārāk augsta ir Lietuvā, Latvijā un Ungārijā.
Vienam cilvēkam Latvijā nodokļu nasta 2000. gadā bijusi 43,1 procents, kas spiedusi strādāt nelegāli. EK atzīst, ka uzņēmumu ienākuma un sociālā nodokļa samazināšana ir solis pareizajā virzienā.
Arī atbalsts bezdarbniekiem ir nevienlīdzīgs. Kaut gan pirmajos mēnešos tas ir augsts, kopumā tas ir zems un pat nepieejams tiem, kas iztērējuši sev paredzēto sociālo palīdzību. Šo problēmu var atrisināt tikai visas valsts mērogā garantētais minimālais ienākums, uzsvērts EK dokumentā.
