Tas pats pārtikas daudzums, ko mēs Latvijā varētu iegādāties par 100 eiro, citās Eiropas valstīs 2001. gadā bija nopērkams par pusotru reizi dārgāku cenu, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» jaunākais pētījums.
Tas pats pārtikas daudzums, ko mēs Latvijā varētu iegādāties par 100 eiro, citās Eiropas valstīs 2001. gadā bija nopērkams par pusotru reizi dārgāku cenu, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» jaunākais pētījums.
Tā autori nav nodarbojušies tikai ar 550 salīdzināmu produktu cenu pierakstīšanu un saskaitīšanu. Kā skaidro pētījuma vadītāja doktore Silke Stapele, katrā valstī iedzīvotāju pirktspēja ir atšķirīga, un par tiem pašiem 100 eiro dažādās zemēs var nopirkt atšķirīgu preču daudzumu. Pirktspējas paritāte ir tāds valūtas konvertēšanas kurss, kas ekonomiskos rādītājus atspoguļo kopīgā mākslīgā naudas izteiksmē, ko sauc par pirktspējas paritātes standartiem. Tie kalpo pirktspējas salīdzināšanai dažādās valstīs. Lai informācija būtu tuvāka patiesībai, «Eurostat» to parasti ņem vērā.
Piemēram, konstatēts, ka vienāds maizes klaips Francijā maksā 1,87 eiro, Vācijā – 1,68 eiro, bet Lielbritānijā – 95 pensus.
Iepirkumu grozā parasti tiek ņemtas salīdzināmas preces un to cenas lielveikalos, piemēram, svaigas pārtikas grozā ieskaita vienu kilogramu bumbieru, sešas olas, 250 gramu Goudas siera, divus litrus piena, puskilogramu cūkgaļas karbonādes, litru vietējā augļu jogurta, 250 gramu speķa, puskilogramu laša, 250 gramu foreļu, vienu kilogramu banānu, puskilogramu kivi augļu.
Pētījumā pieņemta groza vidējā nosacītā cena. Piemēram, ja Latvijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iepirkumu grozs maksā 100 eiro, tad Dānijā tāds pats daudzums izmaksātu 194 eiro – tas nozīmē, ka Dānija šai ziņā ir divreiz dārgāka nekā Latvija. Norvēģijā tas izmaksātu 232 eiro. Savukārt Slovākijā tāds pats pārtikas daudzums slovākam izmaksā 76 eiro, kas nozīmē, ka tā ir vislētākā zeme.
