Satikušās Rīgā, todien daudz runājām par dažādām sakritībām, nezinādamas, ka tikai to dēļ šķietamais zaudējums pārvērtīsies par guvumu. Mēs – tās bijām mana radiniece Melizanda no Vidzemes un es, baušķeniece.
Satikušās Rīgā, todien daudz runājām par dažādām sakritībām, nezinādamas, ka tikai to dēļ šķietamais zaudējums pārvērtīsies par guvumu. Mēs – tās bijām mana radiniece Melizanda no Vidzemes un es, baušķeniece.
“Dārgā” Maija Tabaka
Līdz izrādei Nacionālā teātra skatītāju zālē bija pietiekami daudz laika, un to nolēmām izmantot, baudot galvaspilsētas piedāvājumus, protams, iespējami lēti un arī vērtīgi. Rīgas galerija aicināja uz Maijas Tabakas personālizstādi “Kimono”. “Galerijās biļetes nav jāpērk,” skaidroja Melizanda, būdama vairāk informēta par galvaspilsētas kultūras norisēm.
Tāpat kā agrākajos gados māksliniece valdzina ar precīzu zīmējumu, tikai krāsas kļuvušas mierīgākas, bet gleznojums daudzslāņaināks, it kā gadsimti sarunātos – visbiežāk ūdens fonā. Brīdi pasēžam un vērojam mākslas darbus no cita rakursa. Pieejams ir gleznu katalogs ar cenu sarakstu – no trīs līdz astoņiem tūkstošiem latu.
Meditācija
Melizanda ir izbrīnīta, ka ne reizi mūžā neesmu bijusi Sv. Pētera baznīcā. “Tur tev noteikti jābūt!” noskalda radiniece, paskaidrodama, ka tur pensionāriem ieeja un izstāžu apskate ir bez maksas. Nu brīnišķīgi! Kas to būtu domājis, ka vēl kaut kas var būt bez maksas! Baznīcā mūs sagaida laipnas uzraudzes un aicina apskatīt lietuviešu gleznotājas Līvijas Andrušaitītes pēdējo gadu darbus. Esam sajūsmā. Nebūdamas nekādas lietpratējas tēlotājā mākslā, vienojamies, ka šajās gleznās saskatāms M. Tabakai tuvs rokraksts.
Fonā skan klusināti maiga mūzika, īpašā vietā, kas izveidota politiski vajāto piemiņai, metālā veidotā svečturī mirgo gaismiņa. Apsēžamies, klusējam, to varbūt var saukt par meditāciju. To gan pārtrauc jauni cilvēki, iemēģinādami te vienas, te otras klavieres. Kad parādās abām pazīstamais solists Jānis Kurševs, saprotam – te notiks koncerts. Noskaidrojušas, ka pagaidām māksliniekus netraucējam, vēl brīdi paklausāmies, kā balsi iemēģina solists. Tikai ārā ejot, ieraugām afišu, kurā sarakstīti visa mēneša koncerti. Atklājas, ka tādi Sv. Pētera baznīcā notiek katru otrdienu un, kāda sagadīšanās, bez maksas.
Dāvanas nomaiņa
“Varbūt paliekam, nemaz neejam uz teātri?” tagad iejautājos es, dziesmu cienītāja, un apraujos, atcerēdamās, ka izrāde “Māte un dēls” ir Melizandas dāvana man dzimšanas dienā. Teātrī ierodamies laikus, kavējamies pie afišām, bet no kafejnīcas atturamies saprotamu iemeslu dēļ. Atceramies vēl Rīgas autoostā baudītās pusdienas: Melizanda par vārītiem kartupeļiem un sautētiem skābiem kāpostiem samaksāja 50 santīmu, es par to pašu un kotleti piedevām – Ls 1,70. Pensionāru cienīgas pusdienas.
“Nu jau atnāca garderobes meitene,” man piebiksta Melizanda, un dodamies viņai līdzi uz apakšstāvu. Bet tur mūs sagaida pārsteigums. Šīvakara izrāde atcelta. Tās vietā varot noskatīties L. Muktupāvelas “Šampinjonu derība” vai nodot biļetes kasē un saņemt naudu atpakaļ. Radiniece to jau redzējusi un nevēlas skatīties vēlreiz, jo atmiņā palikuši sēņu vagonešu dārdi visas izrādes garumā. Iemainām biļetes pret naudu, veseliem desmit latiem, un atskārstam, ka varam paspēt uz koncertu Sv. Pētera baznīcā. Tur vēl atrodas vietas arī mums. Ļaujamies mūzikas skaņām, kas piepilda baznīcas velves. Dzied kvartets no Jelgavas, jauniešu koris “Aura” un Jānis Kurševs. Repertuārs – piemērots vietai, kur atrodamies, un mūsu dvēseles noskaņojumam.
Aprēķins
Pārrunājušas dienas guvumu, nonākam arī pie gluži praktiska secinājuma: dažādu sagadīšanos dēļ esam pa pilnam baudījušas garīgo “barību”, bet naudas izteiksmē makā ielikušas, pēc izdevumu aprēķina, “nopelnītos” – piecus latus. Nav jau nekā smieklīga, bet arī tā gadās.
