Jubileju šonedēļ svin Jānis Āzis.
Jubileju šonedēļ svin Jānis Āzis
Brunavas pagasta “Indrānu” māju saimnieks KĀRLIS ĀZIS ir pieredzējis nabadzīgu bērnību, spaidu darbus, padomju laika sovhozu uzplaukumu. Šogad 6. februārī tika svinēta 85 gadu jubileja. Lai arī jaunajā Latvijā gaviļnieks esot nedaudz vīlies, tomēr uzskata, ka labākie laiki vēl tikai priekšā.
Skarba bērnība
Bērnības atmiņas Kārlim Āzim saistās ar nelielo lauku saimniecību: “Dalot muižnieku zemi, tēvam iedeva astoņus hektārus. Platība bija ļoti neliela, varēja uzturēt vienu zirgu un divas govis. Ar laiku sāka dalīt pat vēl mazākus gabalus – divus un trīs hektārus. Ironiski šos gabaliņus sauca par amatnieku zemi. Liela rocība ģimenē nebija – pamatā ēdienkartē bija maize, kartupeļi un piens. Citreiz upē noķērām kādu zivi. Saldajā deva pienā mērcētu maizīti, apkaisītu ar cukuru.
Mans tēvs bija labas klases vijolnieks un iemācīja to arī man. Pēc kara Paņemūnes pagastā biju labākais vijolnieks un vadīju orķestri “Valteķieši”. Spēlējām visas pagasta balles, arī Uzvarā, Ceraukstē, Jaunsaulē, Vecsaulē. Orķestrī bija akordeons, divas vijoles, trompete, bungas.”
1930. gadā Kārlis sāka mācīties Paņemūnes pamatskolā. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā mainījās skolas mācību stils – regu lāri ticis uzsvērts, ka vēsturi veido nevis tautas, bet gan personības. Demokrātiju noniecinājuši, ASV valsts iekārta netikusi apspriesta. Uzsvērts, ka visā Eiropā valstis vada vadoņi.
Aktīvs mazpulcēns
Pirmo padomju okupāciju 1940. gadā jaunietis neuzņem kā pozitīvu, jo tolaik ir aktīvs mazpulcēns un pat nedomā stāties komjaunatnē. Vācu okupācijas laikā 1944. gada janvārī puisi iesauc SS 19. divīzijā. Frontes līnijai tuvojoties tēva mājām, Kārlis dezertē. Bet Sarkanajai armijai ļaunas mēles pavēsta varas iestādēm, ka jaunskungs no “Indrānu” mājām ir karojis pie vāciešiem.
Arestēto aizved pat uz Maskavu. Kārlis Āzis atceras: “Pabiju visos lielākajos Maskavas cietumos – “Krasnaja Presņa”, “Kaganskaja”, “Butirskaja”. Līdz sagaidīju tiesas lēmumu – desmit gadu spaidu darbos par dzimtenes nodevību. Aizveda uz Arhangeļsku meža darbos, kur pavadīju divus gadus. Tad rakstīju iesniegumu ar lūgumu atbrīvot, ko arī apmierināja.”
Vada būvniecību
Mājās jaunieti sagaidīja tikai māsa – vecāki jau bija aizgājuši viņsaulē. 1948. gada 16. maijā gaviļnieks apprecēja Ainu. Drīz vien iznāk iesaistīties kolhozu darbā. Jauno puisi sūta grāmatvežu kursos, pēc tam viņš strādā kolhozā “Brīvais arājs” par grāmatvedi. Pēdējā darbavieta bija padomju saimniecība “Brunava”. Tur desmit gadu nostrādāts par laukkopības brigadieri un vēl desmit par būvdarbu vadītāju. Tad arī bija liela celtniecība – uzbūvēja daudzdzīvokļu mājas ciemata centrā, cūku kompleksu 8000 cūkām, kas tagad netiek izmantots šiem mērķiem, kā arī sešas ģimenes mājas.
Hobijs – vēsture
Lielākais prieks bijusi abu bērnu piedzimšana – 1949. gadā meita Ārija, kura tagad strādā Jelgavā par bērnu ķirurģi traumatoloģi, un 1960. gadā dēls Jānis, kurš pazīstamāks ir kļuvis ar piedalīšanos starptautiskajā braucienā Parīze–Dakara. Ir piedzimuši arī četri mazmazbērni.
K. Āzis joprojām vairāk dzīvo laukos savā mājā, daudz interesējas par vēsturi, kas esot lielākais hobijs. Ir arī Ulmaņa laika vēstures grāmatas. Jubilārs interesējas par Napoleona laiku, Livonijas kariem. Tagad lasot arī jaunos izdevumus par Hitleru, Staļinu, Musolīni.
