Pagājušā gadsimta dzīve Latvijas laukos un lielpilsētā. Šo divu tēmu atspoguļojums uz skatuves izpelnījās augstāko žūrijas vērtējumu Bauskas novada amatierteātru skatē.
Teātra zinātnieces un režisores Aina Matīsa un Anna Eižvertiņa 25. un 26. novembrī strādāja Īslīces kultūras namā un Bauskas kultūras centrā. Līdztekus astoņiem Bauskas novada amatierkopu iestudējumiem viņas vērtēja arī Iecavas kultūras nama amatierteātra «Artis» izrādi. Abas dienas iestudējumiem līdzi sekoja arī «Bauskas Dzīve».
Vienmērīgs sniegums
Pārdomājot redzēto, var piekrist A. Eižvertiņai, ka kolektīvu meistarība aug ar katru gadu. «Esmu vērtējusi amatierkopas vairākos Latvijas novados. Baušķenieki turas līmenī. Nav augstu virsotņu, taču nav arī tādu iestudējumu, kurus skatoties būtu no kauna acis jānodur,» teica A. Eižvertiņa. Savukārt A. Matīsa, vērtējot darbu izvēli, atsaucās uz savulaik Eduarda Smiļģa sacīto, ka latvieši ir lieli teātra spēlētāji, lai tik būtu labas lugas. Īpaši to viņa norādīja režisoriem, kuri izvēlas iestudēt darbus bērniem.
«Bauskas Dzīve» pauž vēl kādu vērojumu vēlējuma formā – kā gribētos noskatīties izrādi, kurā uz skatuves nebūtu grādīgā lietošanas, tostu uzsaukšanas un apreibinātu vīru grīļošanās!
Trūkst trīs pagastu
Pārskatot skates repertuāru, secināms, ka amatierkopu darbs Bauskas novadā izvērsts vairumā pagastu. Uz teātra spēlēšanu ļaudis netiek rosināti vien Brunavas, Ceraukstes un Dāviņu pagastā.
«Tā ir ne tikai pašvaldības, bet arī vietējās kopienas atbildība – saglabāt teātra spēlēšanu laukos, rosināt cilvēkus iesaistīties mazajos drāmas kolektīvos,» teic A. Matīsa. Viņa atklāj savu sajūsmu, Bauskas Tautas teātra izrādē «Ērika» ieraugot uz skatuves septiņus vīriešus. Uzslavas izpelnās arīdzan Uzvaras amatierteātra režisors Uģis Donerblics, kurš atradis lugu visām savā kolektīvā esošajām astoņām dāmām. Robēra Tomā luga «Astoņas mīlošas sievietes» nav ne viegls, ne amatieriem piemērots darbs. Dailes teātrī pagājušajā sezonā ar to pamatīgi nomocījās Dž. Dž. Džilindžers, īpašas virsotnes tā arī nesasniedzot. Viegli neklājās arī Uzvaras dāmām. Sižeta savērpumu spraigumu līdz izrādes beigām viņām izdevās noturēt ar grūtībām.
Var iztikt bez ēšanas
«Uzteicot Uzvaras aktrises, es vēršos pie Bauskas kungiem: «Iesaistieties teātra spēlēšanā, un jūs iepazīsit dzīvi, atklāsit tajā sev daudz jauna, nebijuša!» Teātris bagātina cilvēka garīgo pasauli. Ieguvēji ir ne tikai zālē sēdošie, bet arī uz skatuves dēļiem uzkāpušie. Teātris uzlabo enerģijas apmaiņu starp cilvēkiem. Mūsdienās laukos dzīvojošajiem tas nepieciešams tāpat kā pilsētniekiem,» savus vērojumus pauž A. Eižvertiņa.
Uzvaras aktieru kopas dalībniece Jautrīte Līvmane šos vērojumus papildina ar savām atziņām: «Teātri spēlēju, cik ilgi sevi atceros. Kad izeju uz skatuves, vairs neesmu Jautrīte, neesmu vienkāršs cilvēciņš, vecmāmiņa. Man ir iespēja būt par karalieni, par dīvainu večiņu vai romantisku būtni. Nedodiet man ēst, ļaujiet spēlēt teātri! Tas ir mans dzīves moto, un tas mani pilnībā apmierina,» teic J. Līvmane.
Mācās likt rokas lietā
Baušķeniece Līga Bukša uz skatuves žūrijas priekšā kāpa divas reizes. Izrādē «Ērika», kā teic aktrise, viņai bija pelēkās peles loma – sekretāre, tējas pasniedzēja redakcijā. Savukārt «Astoņās mīlošās sievietēs» Līga skaļi un atraktīvi izpaudās bagāta vīra sievas tēlā. «Tas dullums manī sēž iekšā. Ja mani aicina uzspēlēt teātri, neatsaku. Tā ir iespēja aizpildīt brīvo laiku, mazāk enerģijas tērēt valdības un partiju lamāšanai, kas tāpat ir bezjēdzīgi. Tad labāk es izdullojos uz skatuves,» atzīst L. Bukša.
Žūrija uzteica Līgas Druviņas veikumu izrādē «Ērika». Par dabiskumu un nesamākslotību savu tēlu izveidē baušķeniece atzinīgus vārdus izpelnījusies arī agrākos iestudējumos. «Bauskas Dzīvei» viņa atklāj, ka mācās lomas, cenšoties runāt ar mājiniekiem neuzspēlēti. «Kad iespēja, braucu skatīties izrādes Rīgas teātros. Vērojot aktierspēli, īpašu uzmanību pievēršu, kur viņi liek rokas. Man tā ir liela problēma, rokas bieži traucē. Tad paņemu kādu somiņu, cimdus, kafijas tasīti vai zīmuli. Līdz ar to atveidotais tēls kļūst patiesāks,» stāsta L. Druviņa. Viņa piebilst, ka teātra spēlēšana ir adrenalīns.
Jaunieši runā dzejā
Dejojot tautas dejas, uzstājoties dažādos priekšnesumos, pie skatuves pieradis Bauskas Valsts ģimnāzijas absolvents vecsaulietis Viktors Stankevičs, kurš pašlaik studē jūrniecību Rīgā. Draudzene viņu «ievilkusi» teātra spēlēšanā. Dzejnieka loma izrādē «Tu tikai atgriezies» Viktoram bija ugunskristības. Lai arī nedaudz samulsis, puisis ar savu lomu tika galā. «Centos, ceru, ka izdevās. Uzskatu, ka laukos cilvēkiem jāpiedāvā pēc iespējas dažādāki brīvā laika pavadīšanas veidi. Ja nebūs teātra pulciņu, deju kolektīvu un sporta zāļu, tad jau cilvēks tur sapūs,» atklāts spriedumos ir topošais jūrnieks.
Žūrija uzteica jauniešu aktivitātes amatierkolektīvos. Lai arī sniegumā bija nepilnības, A. Eižvertiņa neslēpa sajūsmu, izdzirdot iecavniekus runājam dzejā. Izrādē «Mēmais bruņinieks» tā bija vislielākā vērtība. Savukārt A. Matīsa nepārprotami uzsvēra – jaunsaulietei Lienei Vackarei jāsadūšojas un jāstartē uz aktieriem. Par iedrošinājumu žūrija viņai piešķīra specbalvu kā jaunajam un daudzsološajam talantam. «Bauskas Dzīvei» jaunsauliete Bulduru dārzkopības vidusskolas audzēkne L. Vackare atklāj, ka iestudējumos piedalās piecus gadus: «Man ļoti palīdzēja Andras Manfeldes lugas aktualitāte – tautiešu došanās uz darbu ārzemēs, izmisums un izpostītās dzīves. Pēc kādas izrādes man pienāca klāt sieviete un atzina, ka esot nospēlējusi viņas dzīvi mats matā. Tas gandarī, sniedz izpratni par lomu, palīdz to spēlēt citu reizi.»
Bez banalitātēm
Visiem kolektīviem žūrija piešķīra pakāpes. «Liels paldies visiem māksliniekiem. Man īpašs prieks, ka izrādēs, ļoti labi nostrādātās un mazāk veiksmīgās, nemanīju banalitātes. Publika lieliski jūt, kad aktieris dzīvo uz skatuves, kad tēlo, ākstās un ķēmojas. Ja arī kāds iestudējums nav pilnībā nostrādāts, nav jāpārdzīvo. Neveiksmes redzamas arī uz profesionālajām skatuvēm. Noliedzu apgalvojumus, ka slikta amatieru izrāde bojā cilvēku gaumi. Televīzijas seriāli kaitē skatītāju gaumei daudz vairāk nekā šajās divās dienās skatītās izrādes,» vērtēja A. Matīsa.
Divi labākie iestudējumi aicināti pārstāvēt Bauskas novadu Zemgales reģiona skatē.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Žūrijas vērtējums
III pakāpe – Īslīces bērnu un jauniešu teātra studijai par izrādi «Raganiņu klapatas», režisore Aiga Baltalksne;
III pakāpe – Mežotnes pagasta amatierteātrim «Kājām gaisā» par izrādi «Vecāsmātes dzimšanas diena», režisore Gita Graudiņa;
III pakāpe – Uzvaras amatierteātrim par izrādi «Astoņas mīlošas sievietes», režisors Uģis Donerblics;
II pakāpe – Īslīces pagasta amatierteātrim «Dadži» par izrādi «Kaķīša dzirnavas», režisore Evita Novicka;
II pakāpe – Codes pagasta amatierteātrim «Spēlētprieks» par izrādi «Godīgi un izdevīgi, ērti un interesanti», režisore Solvita Rotberga;
II pakāpe – Jaunsaules amatierteātrim «Laucis» par izrādi «Tu tikai atgriezies», režisore Inga Cepure;
II pakāpe – Iecavas kultūras nama amatierteātrim «Artis» par izrādi «Mēmais bruņinieks», režisore Valda Karnīte;
I pakāpe – amatierteātrim «Vecsaule» par izrādi «Apvienosimies», režisore Gunta Siliņa;
I pakāpe – Bauskas Tautas teātrim par izrādi «Ērika», režisore Ināra Hegenbarte.
Labākā aktrise – Agate Vītola no amatierteātra «Vecsaule» par «Ošenieku» saimnieces Ērikas lomu izrādē «Apvienosimies».
Labākais aktieris – Agris Zentelis par Melnā kaķa lomu Īslīces amatierteātra «Dadži» iestudējumā «Kaķīša dzirnavas».
Labākā scenogrāfija – Iecavas kultūras nama amatierteātra «Artis» izrādē «Mēmais bruņinieks».
Labākie kostīmi – Īslīces amatierteātra «Dadži» izrādei «Kaķīša dzirnavas».
Labākā režisore – Ināra Hegenbarte no Bauskas Tautas teātra.
Žūrijas speciālbalva piešķirta Lienei Vackarei par Ievas lomu Jaunsaules amatierteātra «Laucis» izrādē «Tu tikai atgriezies».
