Rajonu lauksaimniecības departamentu reorganizācija jāveic līdz 2000. gada 31. martam.
Rajonu lauksaimniecības departamentu reorganizācija jāveic līdz 2000. gada 31. martam.
Bauskas rajons kopā ar Jelgavas un Dobeles rajonu būs iekļauts Zemgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.
Par jauno struktūru un tās funkcijām «Bauskas Dzīve» lūdza sniegt skaidrojumu rajona Lauksaimniecības departamenta direktoram GUNTIM LIEPAM.
– Pārveidojumi notiks saskaņā ar Ministru kabineta šī gada 3. novembra rīkojumu «Par lauku atbalsta dienestu». Zemkopības ministrija lauksaimniecības nozares kardinālās pārmaiņas pamato ar to, ka Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā un, saskaņā ar tās normatīviem, nozare ir jāpārkārto. Principiāli tiek motivēts, ka Zemkopības ministrija nenodarbosies ar ražošanas jautājumiem. Tās uzdevums būs nozares politikas veidošana un likumdošanas izstrāde.
Latvijas lauku rajoni tiek sadalīti deviņos reģionos, neņemot vērā, kāda būs to vieta pēc gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas. Bauskas rajons ir iekļauts Zemgales reģionā. Visu reģionu darbu vada un koordinē no jauna izveidotais Lauku atbalsta dienests, kas darbosies kā patstāvīga struktūra. Pēc pašreizējo departamentu reorganizācijas rajonos paliks tikai divi darbinieki. Viņiem būs konkrēts uzdevums – valsts atbalsta un Eiropas Savienības pirmsiestāšanās jeb SAPARD finansējuma pasākumu administrēšana. Proti, šie divi speciālisti nodarbosies ar nacionālo un Eiropas Savienības strukturālo fondu subsīdiju pieņemšanu un kopsavilkumu sagatavošanu. Viņi arī vāks Zemkopības ministrijai un Lauku atbalsta dienestam nepieciešamo informāciju un statistikas datus.
Viss zemnieku konsultatīvais darbs paliks Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja pārziņā. Gada beigās, piedaloties lauksaimnieku sanāksmēs pagastos, rosinu visus kļūt domājošākiem, mācīties pašiem iegūt un atlasīt svarīgāko informāciju.
Bauskas rajona pašvaldības līdz šim daļēji maksāja algu pagastu lauksaimniecības organizatoriem. Sakarā ar nozares jauninājumiem tādas štata vietas nav paredzētas. Es uzskatu, ka organizatoriem katrā pagastā vajadzētu būt, jo zemniekiem vajadzīgs tik tuvs un tiešs informācijas avots. Arī turpmāk lauksaimniecības pārvaldes slēgs līgumus ar pagastiem vai to pilnvarotiem speciālistiem par informācijas vākšanu. Organizatori ir piemērotākie speciālisti, kuri divas reizes gadā – jūnijā un novembrī – varētu iegūt objektīvu informāciju.
G. Liepas stāstījumu pierakstījusi