1999. gada budžeta projektā lauksaimniecības subsīdijām atvēlēti 19,4 miljoni latu, t. i., par 2,2 miljoni latu vairāk nekā pērn.
1999. gada budžeta projektā lauksaimniecības subsīdijām atvēlēti 19,4 miljoni latu, t. i., par 2,2 miljoni latu vairāk nekā pērn.
Zemkopības ministrijas izstrādātajā subsīdiju nolikumā pamatā saglabāsies pagājušā gada programma, tomēr ir izveidotas vairākas jaunas, kā arī izdarītas konkrētas pārmaiņas esošajās programmās.
Subsīdijas var saņemt fiziskas un juridiskas personas, kuras ievēro šādus nosacījumus:
– ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji un pieteikuma iesniegšanas brīdī nav nokavēto nodokļu maksājumu parādu;
– veic grāmatvedības uzskaiti;
– sniedz rajona Lauksaimniecības departamentam, Valsts Statistikas komitejai un Zemkopības ministrijai pieprasīto informāciju;
– ir vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecības izglītība;
– ar parakstu pieteikumā apliecina, ka 1999. gadā konkrētam pasākumam nesaņem citu veidu valsts subsīdijas;
– ja īpašumā ir mājlopi, ganāmpulks ir reģistrēts atbilstoši 1998. gada 13. janvāra Ministru kabineta noteikumiem nr. 10 «Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi»;
– uztur kārtībā meliorācijas sistēmas.
Subsīdijas tiks aprēķinātas tikai par darījumiem ar juridiskām personām. Maksājuma uzdevumos vai citos samaksu apliecinošos dokumentos – pārskaitījumos, kases čekos, darījumu apliecinošās kvītīs (izņemot kredīta, līzinga, trīspusējā līguma gadījumus) – jābūt uzrādītam juridiskās personas nosaukumam, reģistrācijas numuram, daudzumam, cenai, summai, piegādes datumam, pārdevēja parakstam.
Pasākumu finansēšanas avoti var būt kredīts vai pašu līdzekļi. Pašu līdzekļu pamatošanai rajona Lauksaimniecības departamentā jāiesniedz bilance un peļņas – zaudējumu aprēķins par 1998. gadu vai ienākuma nodokļa deklarācija par 1998. gadu, nepieciešamības gadījumā papildus arī par 1997. gadu.
Apzināti sniedzot neprecīzu vai maldinošu informāciju, pretendenti zaudē tiesības saņemt subsīdijas vismaz trīs gadus. Ja netiek ievēroti subsīdiju nolikuma nosacījumi, saņemtās subsīdijas jāatmaksā trīs mēnešu laikā Zemkopības ministrijā.
Līdzekļus piešķir pēc 12 programmām
1. programma «Augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana» – 1,350 miljoni latu.
– Uzklausot zemnieku viedokli, šogad vairs nesubsidēs lauku organizācijas projektu izstrādi.
Zemes kadastrālais novērtējums šogad tiks dalīts divās daļās – līdz 115 latu par 1 ha un augstāk. Turklāt mainās arī līdzdalība augsnes kaļķošanā un meliorācijas sistēmu sakārtošanā. Ar zemes kadastrālo vērtību līdz 115 latu par ha – līdzdalība projekta finansēšanā 20 procentu, ja zemes kadastrālā vērtība virs 115 latu par ha, līdzdalība projekta finansēšanā 30 procentu.
2. programma «Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehnoloģiskā modernizācija» – 5,667 miljoni latu.
Subsidēs: tehnikas, tehnoloģiju, zemes, vaislas dzīvnieku iegādi, ražošanas ēku būvniecību, ilggadīgo stādījumu ierīkošanu. Kopējais gada subsīdiju apjoms vienai personai šogad ierobežots līdz 20 tūkstoš latu.
Ir grozījumi līdzekļu avotos, var tikt izmantoti arī pašu līdzekļi.
Subsidējot zemes iegādi, starp īpašumiem pieļaujams viens starpgabals. Subsīdijas aprēķina, ņemot vērā konkrētā pērkamā zemes gabala kadastrālo vērtību.
– Šogad vairs nemaksās subsīdijas par ražošanas ēku rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju, izņemot tūrisma būves. Subsidēs tikai projekta izmaksas, jaunu materiālu un būvkonstrukciju, jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādi.
3. programma «Lopkopības attīstība» – 5,768 miljoni latu.
– Jaunums – būs subsīdijas par pirmpienēm sava ganāmpulka atjaunošanai. Saimniecības, kurās ir vairāk par piecām pārraudzībā esošām govīm, par pirmpieni saņems 70 latu. Subsīdijas tiek maksātas pēc pirmpienes atnešanās ne vairāk kā par 30 procentu govju nomaiņu gadā, ja mātes ražība pārsniedz 3500 kg piena gadā. Subsīdijas arī paredzētas:
– lopbarības analīzēm. Analīzes veic LLU Agronomijas analīžu zinātniskā laboratorija. Subsīdijas viena lopbarības parauga analīzei – 15 latu.
– slaukšanas un dzesēšanas iekārtu testēšanai – 30 tūkstoš latu, t. sk., zemniekam par vienu vizīti jāsamaksā 50 procentu.
4. programma «Sēklkopība» – 1,73 miljoni latu.
Sākot no 1. marta, par vasaras kviešu un miežu realizēto sēklu subsīdijas maksā tikai tad, ja šīs sēklas kodinātas ar reģistrētām kodnēm noteiktās devās.
– Vairs netiks maksāts par 3., 4., 5. ataudzējuma sēklu.
5. programma «Augstas kvalitātes produkcijas ražošana, pārstrāde un glabāšana» – 1,689 miljoni latu, intervences graudu glabāšanai – 620 tūkstoš latu.
Par šī gada graudu ražas glabāšanu piemaksas no valsts nebūs. Alus mieži jārealizē ne mazāk kā 30 tonnu, 20 Ls/t. Maksās par rapša sējumiem 20 Ls/ha, ja platība nav mazāka par 3 ha.
6. programma «Lauku vides atbalsts» – 620 tūkstoš latu. (No tās 330 tūkstoš latu līdzfinansējums ES pirmsiestāšanās fondu maksājumos, tas plānots pirmo reizi.) Subsidēs netradicionālo lauksaimniecības nozaru, tūrisma un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.
7. programma «Zemnieku izglītošana» – 382 tūkstoši latu.
– Šogad nav atvēlētas subsīdijas labas prakses saimniecībām un vairākiem citiem izglītības pasākumiem, bet subsidēs demonstrējuma saimniecības, ko izvēlēsies konkursa kārtībā pēc LLKC izstrādātiem noteikumiem.
8. programma «Kredītu garantijas fonds» – 770 tūkstoš latu.
To pārvalda VAS «Lauku attīstības fonds», kas slēdz līgumus ar kredītiestādēm un kredītņēmējiem.
9. programma (izveidota no jauna) – «Sējumu riska apdrošināšana».
– Šajā programmā daļēji tiks subsidēta sējumu apdrošināšana, sedzot 30 procentu no saimnieka polises ar līgumā noteiktām apdrošināšanas sabiedrībām.
10., 11. programma – mežsaimniecībā un zivsaimniecībā arī paredzētas subsīdijas.
12. programma (izveidota no jauna) – «1999. gada lauku darbiem saņemtā īstermiņa kredītu procentu likmju daļēja dzēšana» – 200 tūkstoš latu.
– Šogad pirmo reizi valsts subsidēs īstermiņa kredītprocentus sēklas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei. Valsts maksās pusi no kredītlikmes, bet ne vairāk par 9 procentiem par kredītiem, kas ņemti laikā no 1. janvāra līdz 31. oktobrim.
Ar subsīdiju nolikumu var iepazīties rajona Lauksaimniecības departamentā, drīz to varēs izdarīt arī pie pagastu lauksaimniecības organizatoriem. Departamenta speciālisti pēc aicinājuma izbrauks uz pagastu zemnieku sanāksmēm.
(Pēc Zemkopības ministrijas Preses dienesta un rajona Lauksaimniecības departamenta speciālistu sniegtās informācijas)
