Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienības konference apliecināja, ka zemnieki nav ieslīguši vienaldzībā.
Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienības (LBA) konference apliecināja, ka zemnieki nav ieslīguši vienaldzībā.
Ar nozares pašpārvaldes aktivizēšanu tiek meklētas iespējas visu tipu saimniecību pastāvēšanai un darbībai.
Grib noturēties
Līduma kultūras namā 20. janvārī pulcējās vairāk nekā simt dažādu paaudžu lauku vīru un sievu. LBA valdes priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Kraņevskis atzinās, ka ar bažām gaidījis konferences dienu. «Piedaloties zemnieku sanāksmēs pagastos, apjautu, ka viņos ir griba strādāt. Visi domā, kā to darīt turpmāk. Bet vai lauciniekos turas vēlme cīnīties? Es vēl nezaudēju optimismu,» tā A. Kraņevskis.
Notika plaša domu apmaiņa par situāciju lauksaimniecībā. Ziņojumi un runas bija dažādi – analītiski un konstruktīvi, iepriekšējās un tagadējo valdību kritizējoši, vērtējoši un prognozējoši. Bet visos izskanēja sāpe par laukiem. «Bauskas Dzīve» no visa dzirdētā vēlējās rast kopsaucēju pirms gada «iekustinātajai» zemnieku pašpārvaldei, kā arī salīdzināt to ar šāda veida aktivitātēm citos Latvijas rajonos. Viesu grupa bija it kupla. No citiem rajoniem viņi Bauskā ieradās, lai kopīgi jundītu pašpārvaldes lietas.
Bagātnieki «nošķaudās» uz tautu
Baušķenieku pašpārvalde kļuva populāra ar pagājušā gada pavasarī organizēto protesta akciju uz Rīgas–Viļņas šosejas Brunavas pagasta teritorijā. Zemnieku nemieru vadonis Aivars Puriņš ir cildināts un novērtēts par šādas cīņas formas veiksmīgu sarīkošanu. Viņā nav rimis nemiernieka gars, un viņš nebaidās tieši pateikt: «Latvijas valsts ir hameleonu rotaļu laukums, lauksaimniecības pašpārvalde nav izdevīga elites klanam, bagātnieki «nošķaudās» uz tautu.» A. Puriņa viedoklis ir nepārprotami asākais, bet demokrātiskā sabiedrībā arī tāds vajadzīgs. Nenoliedzami, ka Zemkopības ministrijai un arī valdībai tāds «tribūns» ir neērts, jo Bauskas rajona LBA valdes priekšsēdis nepārprotami uzstājas par akciju rīkošanu, kas, piemēram, Rietumvalstīs, nav nekas ārkārtējs. (Ne velti konferencē piedalījās zemkopības ministrs Aigars Kalvītis.)
Savukārt apvienības valde uzskata, ka vispirms jāizmanto dialoga un konstruktīvu sarunu iespējas. Par protesta akcijām var domāt tad, ja neveidojas šāda saikne.
Līdz šim nespēj vienoties par «jumtu»
A. Kraņevskis atzina, ka pagastu lauksaimniecības biedrībās darbojas zinīgi, godprātīgi un spējīgi zemnieki. Latvijas otrās brīvvalsts laikā Bauskas rajonā vairākkārt bijuši centieni atmodināt un apvienot lauciniekus savā organizācijā, kas veidota «no apakšas». Diemžēl visi mēģinājumi cietuši neveiksmi. Kāds populārs lauku uzņēmējs izteicās: «Neviens taču neko īsti negribēja darīt. Ja nav dedzīgu priekšgājēju, tad arī nekas neizdodas.» LBA aktīvisti mācās arī no citu rajonu lauksaimniecības pašpārvaldes pārstāvjiem. Vispirms no cēsniekiem, kuri dibināja Latvijas Lauku atbalsta asociāciju.
Pašlaik valstī darbojas vairākas lauksaimnieku organizācijas (Zemnieku saeima, Latvijas Zemnieku federācija, Lauku atbalsta asociācija, Paju sabiedrību un statūtsabiedrību apvienība u.c.). Tajās apvienots neliels biedru skaits, kas nepārstāv lielo un mazo lauku uzņēmēju plašākās intereses. Sabiedriskā darbība ir sadrumstalota. A. Kraņevskis pieļauj, ka sarunas jāsāk ar Zemnieku federāciju, jo tā ir vecākā organizācija un pašpārvaldes statūti saskan ar LZF statūtiem. Vajadzīga vienošanās, nevis norobežošanās.
Darbības lauks paplašinās
Konferencē nolēma paplašināt apvienības valdi un tajā ievēlēja Jāni Kirkilu. Nolēma izveidot arī LBA padomi, kurā darbosies katra pagasta lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs. Tādējādi aktuālu lauksaimniecības lietu risināšanā iesaistīs vairāk lietpratēju. Varbūt arī baušķenieku pašpārvaldei izdosies saņemt kādu papildu finansējumu, jo jaunajā subsīdiju nolikumā, kā informēja ministrs A. Kalvītis, paredzēti līdzekļi arī šim nolūkam.
Baušķenieki ieklausījās Augusta Brigmaņa, Tukuma rajona lauksaimnieku pašpārvaldes vadītāja, sacītajā: «Visi vienā laivā sēžam, mēsli – citam lielāki, citam mazāki. Jādomā, kā tikt ārā. Kad kopība lielāka, tad vieglāk. Mēs esam izvērsuši sarunas ar pārstrādes uzņēmumiem. Aicinām to pārstāvjus uz sanāksmēm un spriežam par zemniekiem izdevīgākām iepirkuma cenām. Runājam koleģiāli.»
Konference bija kā sava spēka apzināšana. LBA iesaistījušās 14 pagastu biedrības, valdē ievēlēts desmit aktīvistu. Apvienības valdes locekle Rudīte Jaunzeme spriež, ka ātrāk būtu jāpieņem likums par lauksaimnieku pašpārvaldi. Baušķenieki konferencē apstiprināja rezolūciju, kurā formulētas prasības Ministru kabinetam.
No konferences rezolūcijas
Nekavējoties jāizstrādā ilgtermiņa lauksaimniecības programma, kuras galvenie uzdevumi r:
efektīva tirgus regulēšanas politika ar mērķi radīt godīgu konkurenci, kā arī nepieļaut pārstrādes uzņēmumiem izmantot savas monopoltiesības ekonomiski nepamatotu cenu diktēšanā;
sekmēt spēcīgu ģimenes saimniecību veidošanu un mazo saimniecību savstarpēju kooperēšanos, nodrošinot vienādu valsts atbalstu visām saimniecībām, maksājot subsīdijas par katru lauksaimniecībā izmantotu hektāru un mājlopu;
valsts cukura ražošanas pamatkvota, pakāpeniski palielinot, jānosaka līdz 100000 tonnām gadā.
