Saprotu, ka Latvijas otrās brīvvalsts laikā pārmaiņas ir notikušas visās jomās, arī izglītības sistēmā.
Saprotu, ka Latvijas otrās brīvvalsts laikā pārmaiņas ir notikušas visās jomās, arī izglītības sistēmā. Mūsu ģimene plānoja, ka, sūtot meitu skoloties viņas izvēlētā profesijā, būs papildu izdevumi. Taču jāatzīstas – pirmajā brīdī jutāmies šokēti par naudas summām, kas bija nepieciešamas mācību līdzekļu iegādei praktiskiem darbiem. Nebijām rēķinājušies ar tik prāviem izdevumiem un naudiņu lienējām, jo bija žēl mūsu bērna, kuram izvēlētais amats ir iepaticies. Meita jau sāka domāt par mācību iestādes maiņu, kur iecerētās profesijas apgūšanai tēriņi ir mazāki. Visi kopā tomēr izgrozījāmies, un tagad priecājos par bērna centību un sekmēm. Mūsu ģimene cīnās, kā prot, lai nodrošinātu iztiku. Neesam nekādu pabalstu prasījuši, jo neskaitāmies nelabvēlīga vai riska ģimene. Kamēr meita mācījās vietējā pamatskolā, īpašas materiālas problēmas nejutām.
Aprunājoties ar citām mātēm, atskārtu, ka mums tomēr nav tie lielākie izdevumi. Kāds kaimiņpagasta puisis sapņo par kokamatnieka darbu, tādēļ pēc pamatskolas beigšanas mācību gaitas viņu aizvedušas uz Rīgu. Jaunieša vecāki samulsuši, uzzinot, ka dažādu instrumentu iegādei nepieciešams 300 latu. No ģimenes budžeta šo summu spējuši atlicināt, jo dēlam kopš bērnības patīk darboties ar koku.
Daudzu lauku bērnu sapņi paliek nepiepildīti, jo ne jau visas ģimenes, arī tās, kurās vecāki nav ne plenči, ne dīkdieņi, spēj rast līdzekļus jaunatnes izglītošanai. Strādājot par pāris latiem pie saimnieka, iekrāt nevar neko, pietiek vien ikdienišķām vajadzībām. Piemājas dārziņā audzētu produkciju iespējams pārdot par ļoti zemām cenām. Pat cītīgi strādājot, neveidojas uzkrājumi, ko atlikt izglītības vajadzībām.
Esmu domājusi, vai tiešām pagastu pašvaldības nevarētu rast līdzekļus un sniegt kaut vai vienreizēju pabalstu labvēlīgām ģimenēm, kuru bērni turpina mācības. Arī profesionālās vidusskolas un amatniecības skolas varētu domāt par mācību gaitu sākuma atvieglošanu. Dažādus palīglīdzekļus varētu piešķirt par daļēju samaksu. Vēlāk, prakses laikā, jaunieši atpelnītu un atmaksātu izdevumus. Daudzi, neredzot iespējas piepildīt savus sapņus, jūtas vīlušies. Tad arī sākas alkohola un narkotiku posts.
Ar cieņu – lauku meitenes māmiņa
P. S. Vēstules autore vēlējās palikt anonīma.
