Priežu ģimene no Iecavas pagasta sākusi pavasara cēlienu.
Priežu ģimene no Iecavas pagasta sākusi pavasara cēlienu. Kaimiņš Andis Beikmanis atnācis palīdzēt siltumnīcas apjumšanā Normundam, Gaidai, Daigai un Iecavas pagasta zemnieku saimniecībā «Priedes» šonedēļ iestādīja pirmos agros kartupeļus un sīksīpolus, iesēja burkānus.
Pie mājām pabeidz siltumnīcas būvi. Seniors Andrejs Priede projektu nolūkoja žurnālā «Praktiskais Latvietis». Tuvumā nevienam tāda dēstu māja nav redzēta. Strādāts ar aprēķinu, lai siltumnīca, nemainot plēvi, kalpotu vairākus gadus.
Ar labu preci uz tirgu
Priežu ģimenes abas paaudzes pacietīgi un ar apdomu kopj zemi. Dēls Normunds saka: «Nedrīkstam audzēt sliktus dārzeņus, jo tādus nevienam nevajag. Cilvēki taču saprot un novērtē labu preci. Mums ir savi pircēji, kuri gaida, kad būsim tirgū. Pieskaņojamies viņu interesēm un izvēlamies tās kartupeļu šķirnes, kuras pieprasa. Gaumes ir dažādas, tādēļ audzējam ‘Adrettu’, ‘Granolu’ un ‘Forumu’.» Iecavniekiem ir sava tirdzniecības vieta Rīgas rajonā. Rudenī, lielajā kartupeļu laikā, tēvs naktī pat ar divām pilnām traktorpiekabēm aizbrauc uz tirgu. Dienā tās kļūst tukšas. Karstākajā tirgus sezonā Normunds un sieva Daiga tirgojas divatā. Priede, juniors, bilst: «Nav jau māksla izaudzēt, bet pārdot.» Arī dažos Rīgas bērnudārzos galdā liek «Priedēs» izaudzētos dārzeņus. Pērn iegūts 20 tonnu burkānu, 70 tonnu kāpostu.
Izglītotākā lauksaimniece ģimenē būs Daiga, jo viņa mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātes tālmācības nodaļā. Kādreizējā Pierīgas meitene lauku dzīvē un darbos iegrozījusies bez atlikuma kam citam. Dēli Gatis un Matīss katru dienu apmeklē bērnudārzu, jo tā ir izdevīgāk vecākiem un arī atvasēm. Gatim šonedēļ nosvinēja septiņu gadu jubileju, un rudenī viņš dosies uz skolu.
Paļaujas uz saviem spēkiem
Vecākajam Priedem ir mīļš savs uzvārds. Zemes gabaliem doti vārdi «Jaunpriedes», «Vecpriedes». Mazie kociņi, kurus paši iestādījuši, arī kuplo par prieku visiem. Saka jau, ka priedes ir sīksti koki. Tā jāraksturo arī Priežu ģimene. Kaut gan lauku rūpes viņi sadalījuši līdzīgi, tomēr sezonā tēvam un dēlam ir tik vien atpūtas stundu, cik pagulēt. Optimisms palīdz turēties.
Andrejs lēnīgi secina, ka nekādas vainas nav pirms trijiem gadiem pirktajam «Belarus» traktoram. Visi augsnes apstrādes un citi agregāti arī der, jo jauni nav gādāti. Priedēm pietiek tehnikas, lai septiņdesmit hektāros audzētu graudus (ir līgums ar akciju sabiedrību «Balticovo») un dārzeņus. Ar akmeņiem, kas nolasīti pašu laukos, veido ceļu. Sakņu pagrabs arī iekārtots. Darbs zemniekus nebaida, skumdina vienīgi tas, ka grūti ir paredzēt nākotni.
