Ja jums ar humora izjūtu viss kārtībā un nepieciešama pilnīga atslēgšanās no rūpju pārņemtās ikdienas, tad jāatlicina laiks un Nacionālajā teātrī jānoskatās komēdija ģimenei «Svenson, Svenson».
Ja jums ar humora izjūtu viss kārtībā un nepieciešama pilnīga atslēgšanās no rūpju pārņemtās ikdienas, tad jāatlicina laiks un Nacionālajā teātrī jānoskatās komēdija ģimenei «Svenson, Svenson».
Aktieru «buķete» vien jau ir skatīšanās vērta: Ilze Rūdolfa un Jānis Skanis, Svetlana Blesa un Vaironis Jakāns, Ināra Slucka un Normunds Laizāns, Daiga Kažociņa un Uldis Anže, Juris Lisners un vēl citi, Gundara Āboliņa balsi ieskaitot. Zviedru autoru M. Hjurta, J. Kindbluma un T. Tīvemarka komēdiju iestudējis režisors Mihails Kublinskis.
Gluži mūsdienīga ģimene
Pirmizrādi luga piedzīvojusi šī gada 20. februārī un jau saņēmusi krietnu kritikas devu. Taču tas ir kritiķu pienākums, kā arī savas uzdrošināšanās vai erudīcijas demonstrējums. Skatītājiem par šo «kases gabalu» var būt savs, neatkarīgs vērtējums.
Apskatei piedāvāta gluži normāla mūsdienu zviedru ģimene, kuras analogus varam atrast arī savās mājās – īpaši kopīgu problēmu ziņā. Mūždien skrejošie pastnieks Gustavs Svensons (J. Skanis) un bankas ierēdne Gustava sieva Lēna (I. Rūdolfa) sadzīves virpulī ierauj dēlu, meitu un viņas draugu, kā arī kaimiņu – šķirteni Duglasu (N. Laizāns). Lēna ir tipiskas mūsdienu aktīvas sabiedriskas sievietes modelis. Viņai karjera nodrošinājusi neatkarību. Pašsaprotami, ka Lēna ir galvenā izrīkotāja arī ģimenē. Gustavs savukārt lepojas ar pastnieka amatu un pārdzīvo, kad, bankai un pastam apvienojoties, par viņa priekšnieci arī darbā kļūst Lēna. Taču Svensons nebūt nedomā padoties. Pierādījums tam allaž goda vietā turētais spožais kauss, kura izcelsmi skaidro Lēna – pats sarīkoja sacensības, pats uzvarēja un pats kausā iegravēja savu vārdu.
Vecāki nav pat pamanījuši, ka viņu bērni kļuvuši pieauguši, un jebkura situācija divu paaudžu attiecībās noved pie kurioza. Arī Gustava Svensona vecāki, braukdami ciemos, Ziemassvētkos dāvanā mazbērniem precību gados atveduši rotaļu lāci un lelli.
Pārpratumu karuselis
Pat sīkus sarežģījumus ģimenes dzīvē var pārvērst par traģēdiju un tajos noslīkt, bet var arī lielas lietas uztvert ar humoru un abām pusēm justies kā uzvarētājām. Un dažu racionālu graudu var izlobīt arī no vieglā žanra – komēdijas.
Luga iestudēta divās daļās. Pirmais, iepazīšanās cēliens, šķita nedaudz stiepts garumā. Toties otrajā daļā sagriezās īsts pārpratumu karuselis, kas izsauca publikas līdzdzīvošanu. Dienas izrādē zāle un blakus ložas bija piepildītas.
Aktieru meistarība un temps aizsedza pat dekorāciju trūkumu. Uz skatuves tikai rekvizīti, kas raksturoja vidi un situāciju. Ilzes Rūdolfas un Jāņa Skaņa saspēle sievas un vīra Svensonu lomā šķita nepārspējama. It kā naivais Svensons, sievas acīs par glupu uzskatīts, tikai ārēji pakļaujas Lēnas kaprīzēm. Patiesībā viņš uzvar jestro Svensonkundzi ar tiem pašiem šķietamā zaudētāja ieročiem. Turpretī lietišķā un viltīgā aprēķinātāja Lēna Svensone savu īsto dabu nevar noslēpt – viņa nesaprot, kāpēc vīram labāk patīk iznēsāt avīzes un vēstules nekā sēdēt viņas vadītajā kantorī par kasieri. Lēna savos grēciņos balansē uz atļautā robežas, jo, lai nu ko, bet savu Svensonu viņa zaudēt negrib.
Izrādes laimīgās beigās, kad pārpratumi izlīdzināti un katrs saņēmis, ko pelnījis, arī miljonus vai cerību tos iegūt, Gustavs Svensons, sievai pie rokas pieķēries un pastnieka gaitas atcerējies, saka: «Laulība ir kā neatplēsta vēstule.» Dažas mēdz būt arī interesantas.
