Liels paldies par publikāciju «Kurp dodies, cilvēk? Kurp dodies, Latvija?», kas bija lasāma «Bauskas Dzīves» 3. oktobra numurā. To parakstījis G. Žilinskis, kurš sevi nosaucis par profesionālu karavīru.
Liels paldies par publikāciju «Kurp dodies, cilvēk? Kurp dodies, Latvija?», kas bija lasāma «Bauskas Dzīves» 3. oktobra numurā. To parakstījis G. Žilinskis, kurš sevi nosaucis par profesionālu karavīru.
Šāda cilvēka viedoklis ir svarīgs, jo tie, kuri nekad nav bijuši karā, neko no tā nesaprot. Arī to, ka pēc tam vēl ilgi nav iespējams atgriezties normālā dzīvē un cilvēka dzīvība nešķiet pat graša vērta. Ir svētīgi, ka šāds raksts parādās arī nelielā rajona avīzē.
Kas attiecas uz vēstures faktiem, autors tomēr nedaudz kļūdījies. Arī rakstot par džihādu jeb svēto karu pret citticībniekiem. G. Žilinska raksts mani vedināja uz pārdomām: visi runā par musulmaņu fanātismu un nežēlību, taču arī kristieši ir ļoti dažādi.
Īrijā protestanti joprojām met akmeņus uz katoļu meitenītēm, un viņi arī ir kristieši.Varbūt kāds nezina, varbūt kādam piemirsies, bet tie bija kristieši serbi, kuri vēl nesen cepināja uz iesmiem katoļu un musulmaņu bērnus, nogrieza dzimumlocekļus gūstā saņemtajiem citticībniekiem. Serbi turēja katoļu un musulmaņu sievietes īpašās izvarošanas nometnēs un, lai vairotu serbu tautu, piespieda nelaimīgajām laist pasaulē izvarotāju bērnus. Pazīstu dažas no tām, kas tādās nometnēs pabijušas, brīnumainā kārtā palikušas dzīvas un nav sajukušas prātā. Cilvēks, kurš redzējis uz iesma cepinātu bērnu līķus, man sacīja, ka pēc tam viņš bez sirdsapziņas pārmetumiem pielaidis uguni serbu mājām. Jo ļaunums var radīt tikai ļaunumu.
Tikpat traģiska pieredze ir arī latviešiem: tie, kuriem Baigajā gadā zvēriski nomocīja tuviniekus, bija gatavi uz jebko, lai slepkavām atriebtu.
Vēl nebija nekādu pierādījumu, ka sprādzienus vairākās Krievijas pilsētās organizējuši čečeni, kad tika pasludināts svētais karš pret čečenu teroristiem. Čečenijā, tāpat kā Afganistānā, iedzīvotāju kriminalizēšanās sākās reizē ar karu. Arī slaktiņu šajā Kaukāza republikā Krievija uzsāka tās stratēģiskās, ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Tieši tāpēc Maskava bija ieinteresēta Afganistānas pakļaušanā.
Lielākā ieguvēja no visas pašreizējās jezgas ir Krievija. Eiropas vidienē, Austrijā, var skatīties daudzu valstu televīziju, lasu laikrakstus vācu, angļu, itāliešu valodā. Šī brīža varonis ir Vladimirs Putins, un visi viņam cenšas pieglaimoties. Vācu prese Krievijas prezidentu dēvējusi par «šarma karali», «Kremļa magu» un «Maskavas burvi».
Lasot internetā Latvijā izdoto presi, kļūst skumji par to, ka dzimtenē trūkst informācijas un tiek izplatīta kara histērija. Acīmredzot ir aprindas, kas, biedējot ar karu, grib novērst iedzīvotāju uzmanību no daudzajām vietējām problēmām. Bēdīgi, ka desmit gadu pēc neatkarības joprojām nav neviena preses izdevuma, kas nopietni un analītiski iepazīstinātu ar pasaulē notiekošo, kas tā vai citādi ietekmē arī Latviju. Lai gan tur vainīgi paši lasītāji: pagaidām viņi to nav pieprasījuši.
Galvenais, ko būtu svarīgi zināt: gāzmaskas Eiropā patiešām neviens nepērk. Pat ne Aviano pilsētā Ziemeļitālijā, nepilnas stundas braucienā no Austrijas robežas, kur atrodas viena no lielākajām amerikāņu gaisa kara bāzēm mūsu kontinentā. Trešais pasaules karš nav gaidāms. To austriešu tautai paziņoja valsts augstākās amatpersonas – prezidents un premjers.
Pirms dažām dienām Austrijas valdības galva TV intervijā sacīja, ka amerikāņi acīmredzot veikšot nevis vienu lielu triecienu, bet gan vairākus mazus un precīzus, un diez vai tie gaidāmi tik drīz. ASV aizsardzības ministrs atrodas ārpus valsts, bet kamēr amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģi pietuvosies Pakistānai, paiešot vismaz desmit dienu.
11. septembra notikumus Amerikā pašlaik Eiropā aizēnojis šveiciešu nacionālās aviokompānijas «Swissair» bankrots, kas draudēja «paraut» līdzi vairākas citas kontinenta aviolīnijas. Taču visvairāk jādomā par veidu, kā Šveices valdība un bankas šo problēmu risinājušas.
