Piedāvājam publikāciju par Aizkraukles rajona Jaunjelgavu.
Piedāvājam publikāciju par Aizkraukles rajona Jaunjelgavu.
Ebreju kapi un kuģītis
Pirms Otrā pasaules kara Jaunjelgava bija tipiska ebreju tirgotāju un amatnieku pilsētiņa, teic vietējās bibliotēkas vadītāja Inta Kļaviņa. Jaunjelgavā atrodas liela ebreju kapsēta, kurā apbedīts politiķes Rutas Marjašas tēvs. Netālu ir arī holokausta upuru atdusas vieta – masu kapi. Kādreiz ebreju kapsētas bija ieaugušas krūmos. Rutas Marjašas iniciatīva šo kapu atjaunošanā ir mainījusi arī pilsētnieku attieksmi pret piemiņas vietu. Ebreju kapus tagad kopj pašvaldības algots darbinieks, norāda Inta Kļaviņa.
Ar Daugavas pretējo krastu no 1. maija līdz vēlam rudenim satiksmi nodrošina neliels kuģītis, kas uzņem tikai pasažierus. Pakalpojums esot izdevīgs studentiem, kuri vēlu vakarā ar autobusu aizbrauc līdz kafejnīcai “Klidziņa” un gaida kuģīti, lai pāri Daugavai nokļūtu mājās.
Zudusī bijusī varenība
Par Jaunjelgavas kādreizējo statusu liecina vienīgi 20. gadsimta sākumā celtās respektablās ēkas – trīs baznīcas un nacionālā romantisma stilā ieturētais pašreizējais Domes nams. Vēsturiskajai celtnei gan ir nepieciešams pamatīgs remonts.
Jaunjelgavas ģerbonī ir attēlots grifs – spārnota lauva – , bet parkā iepretim Domei “gozējas” senatnīga lauvas statuja. Droši vien tāpēc Jaunjelgavas Domes mazformāta laikrakstam ir dots nosaukums “Lauvas Skatiens”.
Izsenis lauva ir simbolizējusi spēku un varenību. Pilsētiņas diezgan gausais un miegainais dzīves temps par to gan neliecina. Arī Inta Kļaviņa uzskata, ka Jaunjelgavas attīstība tikpat kā nav jūtama. Tāpat kā citās Latvijas mazpilsētās, par iemeslu tam ir darba vietu trūkums, kas katastrofāli samazina jaunu cilvēku skaitu. Pēc augstskolu beigšanas viņi nemēdz atgriezties dzimtajā pilsētā.
Bibliotēkā eksponē senlietas
Bibliotēkas vadītāja gan ir sava novada īsta patriote. Šogad aprit 40 gadu, kopš Inta vada Jaunjelgavas bibliotēku. Viņas aizraušanās ir pilsētas un tuvējā reģiona vēstures pētīšana. Kopā ar lasītājiem Inta nesen iekārtojusi ļoti interesantu izstādi “No sendienām”. Tajā ir eksponētas jaunjelgavnieku 34 ģimeņu relikvijas – rokdarbi, mājsaimniecības priekšmeti, vairāk nekā 100 gadu veci manuskripti un grāmatas.
Rodas jaunas ieceres
Izstāde noteikti varētu saistīt vēsturnieku uzmanību, jo daudzas lietas ir unikālas. Par ekspozīcijas tapšanu Inta stāsta ar milzīgu aizrautību: “Jau gadiem ilgi esmu domājusi par šādu izstādi, līdz Bibliotēku nedēļā uzdrīkstējos ieceri realizēt. Mani pārsteidza, cik daudz ģimeņu ir saglabājušas lietas ar vēsturisku vērtību. Domāju, ka šie priekšmeti ir jānodod no paaudzes paaudzē, nevis jānes uz muzeju vai jāpārdod. Mana čaklākā palīdze un izstādes iekārtotāja bija 84 gadus vecā Irma Kārkla, kura pirmās brīvvalsts laikā beigusi daiļamatniecības skolu. Arī Zelma Mazjāne, kurai ir 80 gadu, un Skaidrīte Avotiņa ar entuziasmu piedalījās izstādes veidošanā.”
Šāds vaļasprieks ir arī Jaunjelgavas bērnudārza audzinātājai Valijai Daudzei, kura pirmsskolas iestādē ir izveidojusi atsevišķu “Senču istabu”. Latgalē dzimusī Valija no dzimtas mājām ir atvedusi senas, amatnieku darinātas mēbeles un sadzīves priekšmetus. Pilsētniekiem etnogrāfiskais stūrītis tiktāl iepaticies, ka viņi kolekciju sākuši papildināt.
Intai Kļaviņai šķiet, ka vairāk uzmanības būtu jāvelta slavenu novadnieku darbības popularizēšanai: “Vaironis Jakāns ir mūsējais. Arī aktieris Jānis Skanis savulaik gājis Jaunjelgavas skolā. Kad viņa aklā vecmāmiņa nomira, zēnu ievietoja Biržu internātskolā Jēkabpils rajonā. Interesants varētu būt mācītāja Mārtiņa Kārtiņa dzīvesstāsts. Kāda bibliotēkas lasītāja izstādei “No sendienām” piedāvāja nošu neparastu krājumu. Tajā ir mācītāja sievas ar tinti rakstītas notis pašsacerētai melodijai, ko viņa veltījusi vīram 85 gadu jubilejā.”
Domājot par bibliotēkas attīstību, vadītāja nopūšas un bilst: “Vispirms ir nepieciešams pamatīgs kapitālremonts, tad varēs domāt par citiem uzlabojumiem. Esmu daudz laba dzirdējusi par Bauskas rajona bibliotēku sasniegumiem jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanā. Mēs dzīvojam daudz pieticīgāk.”
***
Fakti
– Aizkraukles rajona Jaunjelgavai pilsētas tiesības tika piešķirtas 1647. gadā.
– Tās sākotnējais nosaukums – Fridrihštate (par godu Kurzemes hercogam Fridriham).
– Vēlāk Jaunjelgava dēvēta par Lubu Jelgavu, Jaunpilsētu, Jelgaviņu, Jauno Rīgu.
– 20. gs. sākumā Jaunjelgava bija viena no Latvijas lielākajām pilsētām.
– Iedzīvotāju skaits pašlaik ir tikai 2347.
