Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā no 14. februāra atvērta Lūcijas Volbergas leļļu un rotaļlietu izstāde. Viņas kolekcijā pavisam ir 1646 rotaļlietas.
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā no 14. februāra atvērta Lūcijas Volbergas leļļu un rotaļlietu izstāde. Viņas kolekcijā pavisam ir 1646 rotaļlietas.
Medicīna ir bezspēcīga
Muzeja divās zālēs «apmeties» kāds tūkstotis leļļu, pārējās esot palikušas mājās. Būtu aplami rotaļlietu kolekcionēšanu, popularizēšanu, izstāžu iekārtošanu skolās, bērnunamos un pansionātos dēvēt tikai par vaļasprieku. Šī nodarbošanās Lūcijai ir dzīvības eliksīrs. Viņa ir invalīde un cieš no smagas, neārstējamas slimības.
Lūcija teic, ka visi žurnālisti viņai uzdodot vienu un to pašu jautājumu: «Kāpēc jūs sākāt kolekcionēt rotaļlietas?» Atbilde ir ļoti skarba un tieša: «Pirms vairāk nekā 20 gadiem man atklāja neārstējamu slimību. Brālis, būdams komandējumā Japānā, uzmeklēja slavenu ārstu, lai precizētu diagnozi. Speciālists ilgi klusējis un tad sacījis: «Lai tas cilvēks nodarbojas ar sirdij tuvām lietām, kamēr liktenis būs lēmis viņam dzīvot. Lai viņš izkopj personību un uzņemas kādu misiju. Medicīna ir bezspēcīga.»»
Tad Lūcija sākusi rakstīt pasakas un krāt rotaļlietas. Pasakas un lelles ir brīnišķīgs veids, kā uzrunāt citus cilvēkus, uzskata kolekcionāre.
Sapņu pilsēta Sabile
Lūcijas Volbergas ģimene 20 gadu nodzīvojusi Sabilē. Lai nodrošinātu 13 gadu vecajai meitai Zanei labu muzikālo izglītību, pirms dažiem gadiem Volbergi pārcēlušies uz Rīgu. «Te es jūtos sveša un neiederīga. Mana sirds pieder Sabilei. Nedēļas nogalē parasti braucu uz savu sapņu pilsētu, kur joprojām strādā mans vīrs – astronoms,» Lūcijas balsī jaušamas vieglas skumjas.
Viņa stāsta par Sabiles dzejas teātri, kura režisore bijusi, par Kurzemes mazpilsētā palikušajiem domubiedriem. Dzejas teātris parasti viesojies skolās un sociālās aprūpes iestādēs. Lūcija nolēmusi, ka bērniem varētu interesēt viņas rotaļlietu kolekcija, un sākusi lelles ņemt līdzi izbraukumos. Bērnu slimnīcās un specializētajos pansionātos Lūcijas lelles un gaišās, mīlestības caurstrāvotās pasakas ir palīdzējušas mazajiem cilvēkiem pārvarēt sāpes, justies pilnvērtīgiem un nezaudēt cerību.
Zvēru ģimenē trūkst kurmīša
Kolekcionārei pieder dāvinātas un pirktas rotaļlietas. Nesen viņa sākusi aizrauties ar porcelāna lellītēm, kuru izvēle veikalos esot plaša. Pašlaik Lūcijai pieder 160 porcelāna skaistules un 49 klauni. Daudzveidīgs ir mīksto spēļu mantu klāsts, kas sakārtots lāču, peļu, zaķu, kamieļu un citu radījumu «ģimenēs». Trūkst vienīgi kurmīša, tāpēc Lūcija bezgala priecātos, ja kāds uzdāvinātu ņipro racēju. Māksliniece Ārija Sudmale papildinājusi Lūcijas krājumu ar 34 pašdarinātām lellēm.
Lūcijas kolekcijā atrodas arī pazīstamo leļļu mākslinieču Ināras Liepas un Tamāras Čudnovskas darbi. Tamāra ieteikusi kolekcionārei rīkot izstādi Bauskā, jo pirms pāris gadiem Rīgas mākslinieču grupa mūsu pilsētas muzejā eksponējusi pašu darinātas lelles. Meistares bijušas gandarītas par publikas un muzeja darbinieku atsaucību.
Jūtas atbildīga par bērniem
Lūcija Volberga stāsta par pieredzi, kas gūta, apmeklējot bērnu iestādes: «Manā kolekcijā ir arī lellītes bez pirkstiņiem, rokām, kājām. Daži pedagogi uzskata, ka «ievainotu» rotaļlietu rādīšana nav audzinoša. Es tam nepiekrītu. Ar šīm «nepareizajām» lellēm man ir vieglāk piekļūt bērnu invalīdu sirsniņām. Mēs apmīļojam rotaļlietas, sarunājamies ar tām. Mazajiem slimniekiem stāstu, ka fiziski trūkumi nedrīkstētu liegt priecāties par dzīvi, dāvāt un saņemt mīlestību. Esmu uzņēmusies atbildību par bērniem, jūtos vajadzīga un gaidīta. Tas palīdz pārvarēt savas sāpes un vājuma brīžus, kad sāk pietrūkt spēka.»
Tad Lūcija atceras skumjo stāstu par japāņu meitenīti no Hirosimas. Ar leikēmiju sirgstošais bērns nolēmis izgatavot tūkstoš papīra dzērvju, jo ticējis – kad mērķis būs sasniegts, slimība atkāpsies. Trauslo dzīvības dvašu meitenei diezgan ilgi palīdzējuši uzturēt papīra putni…
«Kad manā kolekcijā būs pieci tūkstoši rotaļlietu, varbūt arī es kļūšu vesela,» joko Lūcija. Viņa noteikti neatbilst nabaga invalīda stereotipam, jo negaužas un nežēlojas.
Grib uzmundrināt invalīdus
Lūcija ir uzrakstījusi ap 500 pasaku bērniem un pieaugušajiem. Viņa nolēmusi tās publicēt atsevišķā krājumā. Nesen Latvijas sieviešu invalīdu asociācija «Aspazija» izdevusi Lūcijas Volbergas dzejas izlasi «Viens vienīgs pieskāriens». Autore tos dēvē par sentimentāliem un mazliet «veclaicīgiem» mīlas dzejoļiem.
Šonedēļ kolekcionāre Bauskā pavadīja vairākas dienas, iekārtojot izstādi. Viņa izteica vēlmi satikties ar Bauskas rajona sievietēm invalīdēm, lai informētu par asociācijas «Aspazija» darbību. Vairākos Latvijas rajonos jau atvērtas nevalstiskās organizācijas filiāles. «Es vēlos uzmundrināt sievietes, kuras zaudējušas apņēmību iekļauties sabiedrībā. Mūsu asociācijas biedres, par spīti slimībām, cenšas pierādīt, ka invalīdi ir līdzvērtīgi veseliem cilvēkiem, ka viņiem sabiedrībā ir tikpat nozīmīga vieta,» tā L. Volberga. Asociācijas «Aspazija» sievietes regulāri satiekas klubā, kas atrodas Rīgā, Pērnavas ielā 54. Interesenti var zvanīt Lūcijai Volbergai pa tālruni 7524777.
