Latvijas un Lietuvas muitas augstākās amatpersonas 6. septembrī tikās Bauskā.
Latvijas un Lietuvas muitas augstākās amatpersonas 6. septembrī tikās Bauskā. Sarunas notika starp Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Andreju Sončiku, pašreizējo muitas priekšnieka pienākumu izpildītāju Andreju Runci un Lietuvas Muitas departamenta direktoru Valerijonu Valicki, arī Lietuvas muitas darbiniekiem. Kopā ar VID un Lietuvas muitas amatpersonām šos jautājumus pārrunāja arī abu valstu robežsardzes pārstāvji.
Tika diskutēts par iespējām paātrināt robežšķērsošanu nekomerciāliem braucējiem: tūristiem, vieglo automašīnu vadītājiem u. c. Amatpersonas atzina, ka pašlaik apgrūtinājumus rada sarežģījumi likumdošanā, tāpēc viens no tikšanās mērķiem ir konkretizēt nepieciešamās pārmaiņas.
Jāpalielina RKP caurlaides spējas
Analizējot notikušās sarunas, Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks intervijā «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka nolemts strādāt, lai palielinātu caurlaides spējas trijos Latvijas robežkontroles punktos (RKP) – Grenctālē, Meitenē un Rucavā – un RKP Lietuvā. Mēneša laikā ir jāizskata abu pušu sagatavotie priekšlikumi un jāparaksta vienošanās. Ieguldot abu valstu līdzekļus, paredzēts uzlabot kontrolpunktu tehnoloģisko nodrošinājumu. Tiks izbūvētas papildu transporta joslas, jo pieredze rāda, ka autoceļu nodrošinājums ir pietiekams, bet sastrēgumi veidojas tieši uz robežas. Šogad plānota Meitenes muitas punkta otrās kārtas būvniecība. Papildu transporta joslas izbūve nepieciešama arī Grenctāles RKP.
Tika runāts arī par Skaistkalnes robežpārejas punktu, bet priekšlikumi par tā paplašināšanu neguva abu valstu amatpersonu atbalstu. «Nav jēgas ieguldīt līdzekļus jaunu RKP izveidē, ja esošie nav efektīvi apgūti,» atzina A. Sončiks.
Būs zaļie un sarkanie koridori
A. Sončiks uzsvēra, ka robežšķērsošanas uzlabošanas priekšlikumu izstrāde apvienotajos RKP notiks atbilstoši Eiropas Savienības (ES) standartiem. Tāpēc nav jāuztraucas, ka RKP attīstībai atvēlētie līdzekļi vēlāk, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti, izrādīsies tērēti lieki.
Svarīgs vienošanās punkts ir zaļo un sarkano koridoru izveide apvienotajos RKP. To darbības princips ir tāds: robežas šķērsotājs pats izvēlas, pa kuru joslu braukt. Ja nav deklarējamu preču, viņš dodas pa zaļo koridoru, ja mantas ir jādeklarē, tad jāizvēlas sarkanais ceļš. Daudzās Eiropas valstīs šī sistēma darbojas sekmīgi, tādējādi samazinot rindas uz robežām.
Visu nosaka cilvēks
Salīdzinot Lietuvas un Latvijas pilsoņu iespējas šķērsot robežu, Lietuvas Muitas departamenta direktors Valerijons Valickis atzina, ka darba kvalitāti vispirms nosaka cilvēks. Ja robežsargi, muitnieki ir izglītoti, strādā godprātīgi, veikli, tad process norit ātri. Likumi vienlīdz labi ir abās valstīs. Tehnoloģijām ar laiku līdzekļus atradīs, svarīgi gatavot labus darbiniekus. V. Valickis uzsvēra spoguļa principu robežkontroles punktos. Ja Latvijas pusē strādā, piemēram, pieci cilvēki un ir divi datori, tad atbilstošam nodrošinājumam jābūt arī Lietuvas pusē. Bez pietiekama finansējuma to nevar panākt, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā līdzekļus neizšķērdēt un ieguldīt tos ar perspektīvu.
