Cilvēk, kāpēc tu ņem mutē to, kas tev nozog smadzenes? Jau senā pagātnē par apreibinošo vielu – narkotiku, alkohola – lietošanu ir rakstījis izcilais dramaturgs Viljams Šekspīrs.
Cilvēk, kāpēc tu ņem mutē to,
kas tev nozog smadzenes?
Jau senā pagātnē par apreibinošo vielu – narkotiku, alkohola – lietošanu ir rakstījis izcilais dramaturgs Viljams Šekspīrs. Visvecākās ziņas par šo netikumu atspoguļotas Pirmajā Mozus grāmatā, stāstot par Noasa piedzeršanos.
Jau 5000 gadu pr. Kristus kā «prieka dzēriens» izmantotas opija magones, bet kaņepju tējas dzeršanas tradīcijas parādījušās Ķīnā 2700 gadu pr. Kristus.
Mūsdienās apreibinošo vielu lietošana vairs nav nekas neparasts, īpaši jauniešiem. Inga, 16 gadu veca skolniece, saka: «Nepārsteidz, ja uz ielas redzu kādu manāmi apreibušu, jo viņš ir smēķējis «zālīti». Cits guļ kādā stūrī. Drausmīga realitāte. Lielā mērā narkotisko vielu lietošanu nosaka vide, mode, stils, mūzika. Narkotikas diemžēl kļūst par ikdienu, kultūras dzīves daļu.»
Sabiedrībā zuduši ideāli
Kā viens no galvenajiem ietekmes faktoriem sabiedrībā tiek minēta cilvēka nespēja radīt savai dzīvei jaunas morālās vērtības. Vecie ideāli sabrukuši, bet jauni nav izveidojušies, izņemot materiālisma kultu. Strauji pieaug apreibinošo vielu pieejamība, alu, sidru, vīnu var nopirkt jebkurā tirdzniecības vietā. Stiprāku alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vienīgais ierobežojums ir uzraksts «Līdz 18 gadiem pārdot aizliegts!» un noteikums alkoholu tirgot no pulksten 8 līdz 22.
«Šie abi faktori, manuprāt, nekādi neietekmē to, vai jaunieši šīs vielas iegādāsies un lietos. Var, piemēram, palūgt, lai kāds cits nopērk ar likumu aizliegto. Arī pats esmu tā darījis. Pārdošanas laika ierobežojumi neietekmē alkohola iegādi. Ir vietas, kur to var nopirkt visu diennakti. No ekonomiskā viedokļa šis likums varbūt kaut ko dod, bet citu labumu nesaskatu,» tādas ir 18 gadu veca skolnieka Jāņa domas.
Jaunieši ir ziņkārīgi
Cilvēka īpašības, piemēram, ziņkārība, neaudzinātība, nespēja pateikt «nē», arī veicina apreibinošo vielu lietošanu. Par to stāsta Liene (19 gadu): «Smēķēt sāku ziņkāres dēļ. To veicināja klases biedri kādā skolas pasākumā. Visi pīpē. Kāpēc es ne?! Tad man bija 14 vai 15 gadu. Tas, manuprāt, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šīs vielas sāk lietot. Vēlme sevi pierādīt, apliecināt, bara instinkts.» Liene smēķē jau trešo gadu, motivējot to ar adrenalīna nepieciešamību asinīs.
Jānis narkotiskās vielas lieto, lai pamēģinātu «aizliegto augli». Vēl viens iemesls – vecāku rīcība bieži vien nav paraugs bērniem.
Problēma jārisina valdībai
«Bieži uz ielas var redzēt iereibušus cilvēkus. Arī laukos tas nav nekas īpašs, kaut gan šķiet, ka tur dzīve rit mierīgi un klusi. Manuprāt, valstī jāizstrādā jauna alkohola un narkotisko problēmu risināšanas politika. Stingri jāierobežo šo vielu pieejamība, jālikvidē nelegālā tirdzniecība, jāpilnīgo profilaktiskie pasākumi, jāpilnveido atbalsta centru darbība,» ir pārliecināta Ilze (20 gadu, studente).
Jauniešuprāt, atbalstāma ir šļirču apmaiņas punktu izveide. Mārtiņš (21 gads, strādā) uzskata, ka, izmetot lietotās potes uz ielas, var veidoties kritiskas situācijas. «Nomesta inficēta adata var iedurties kājā. Ne visi zina, kā jārīkojas šādās situācijās, – nekavējoties jāmeklē palīdzība,» tā Mārtiņš.
