Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2001. gada 11. martā. Tām sākusi gatavoties Centrālā vēlēšanu komisija.
Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2001. gada 11. martā. Tām sākusi gatavoties Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
CVK, akcentējot nozīmīgā notikuma tuvošanos, 11. septembrī, tieši pusgadu pirms vēlēšanām, rīkoja preses konferenci. Žurnālisti tika iepazīstināti ar aktuālāko informāciju vēlēšanu sagatavošanas posmam.
Pieņem grozījumus vēlēšanu likumā
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Saeima šogad ir izdarījusi atsevišķus grozījumus vēlēšanu likumā, uzsvēra CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viens no šī likuma labojumiem paredz par trim stundām paildzināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku. Tāpēc 2001. gada pašvaldību vēlēšanās iecirkņi būs atvērti no plkst. 7 līdz 22.
Pārmaiņas likumā skar pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits lielāks par 5000 (piemēram, Bauskas pilsētā). Līdz šim deputātu kandidātu sarakstus šajās pašvaldībās varēja iesniegt arī vēlētāju apvienības. Gaidāmajās vēlēšanās šādas tiesības būs tikai politiskajām organizācijām, to reģistrētajām un nereģistrētajām apvienībām.
A. Cimdars uzskata, ka svarīgas ir arī likuma iestrādes, kas mudina katrā vēlēšanu apgabalā – konkrētajā pašvaldībā – iesniegt vismaz divu partiju vai vēlētāju apvienību izvirzīto kandidātu sarakstus.
Aptaujāti «2000. gada balsotāji»
Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas būs trešās kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika 1994. un 1997. gadā, tajās piedalījās attiecīgi 58,5 un 56,8 procenti vēlētāju. Apmēram tikpat vēlētāju pašlaik plāno iesaistīties nākamajās vēlēšanās, bet 35 procenti ir «svārstīgie», kuri nav izlēmuši vai arī pieļauj iespēju, ka vēlēšanās piedalīsies. Tā liecina CVK un Rīgas Stradiņa universitātes Socioloģijas un Politoloģijas fakultāšu šovasar kopīgi veiktās aptaujas «Latvijas vēlētājs 2000» rezultāti. Tie iegūti, aptaujājot 873 vēlētājus visā Latvijā.
Jūt pilsoņa pienākumu
Aptaujas rezultāti liecina, ka visnoraidošākā attieksme pret piedalīšanos gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ir Rīgas un Zemgales vēlēšanu apgabalā, kur vēlēšanās negrasās iesaistīties vai arī nav izlēmuši to darīt attiecīgi 25 un 23 procenti aptaujāto.
Apmēram 60 procentu aptaujāto atzinuši, ka piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās ir svarīga. Galvenais iemesls, kādēļ vēlētāji piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums (37 procenti aptaujāto). Otrs svarīgākais iemesls ir vēlme nepieļaut, ka tiktu ievēlēti vēlētājam netīkami kandidāti (27 procenti), bet trešais – iespēja uzlabot savu labklājību nākotnē (22 procenti). Gandrīz puse jeb 43 procenti vēlētāju, lemjot par piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās, paļaujas tikai uz savu viedokli, neuzticoties nevienam citam. Aptuveni 50 procentu vēlētāju šaubās, vai vēlēšanu rezultāti tiek noteikti godīgi. Apzinoties, ka uzticēšanās organizatoriem visai jūtami nosaka vēlētāju aktivitāti, CVK plāno veltīt īpašu vērību, lai skaidrotu balsošanas rezultātu noteikšanas procedūru.
