Ceļosim! Braucienā pa Dienvidfranciju izbauda laipnību.
Skaistā jubilejā piedzīvojusi dāvātu ceļojumu gar Vidusjūras piekrasti, iecavniece Sarmīte Avota teic – turienes gaišums, krāšņums un Alpu kalnu varenība viņu aizkustinājusi līdz asarām.
Katrs nākamais skaistāks
Brauciens ar autobusu sācies no Itālijas modes galvaspilsētas Milānas, un līdzenumu bērnus zemgaliešus kalnu skati burtiski «pielīmējuši» pie logiem. «Katrs nākamais likās skaistāks par iepriekšējo. Aplaudējām šoferiem, kad veiksmīgi bija pievārēts serpentīna līkums, teju pieskaroties klintij. Verdonas aizā uz platformas no iespaidīgā skata aiz laimes apraudājos – cik mazi mēs esam pret dabas krāšņumu un cik labi, ka mums to ļauts izbaudīt!» saviļņojumu neslēpj ceļotāja.
Kannās bija iespēja apskatīt gan kinofestivāla slavas aleju un butikus, gan tirgu ar pārsteidzošu augļu un dārzeņu bagātību. «Salātu lapas nomazgātas un atdalītas saliktas sietos, pašas prasās mutē.»
Nicā apmeklējuši dendroloģisko parku, kur cilvēki atpūšas. Vidusjūras krasts te ir akmeņains, un Sarmīte secinājusi – Latvijā jācenšas saglabāt pēc iespējas vairāk brīvas pieejas pludmales, jo tur liela daļa krastmalas ir privātīpašumā un plašai sabiedrībai nav pieejama. «Sapratu, kāda bagātība ir kāpas, priedes un platā smilšu josla, jo tur ceļš vietām gāja burtiski gar jūru un no māju rindas līdz viļņiem bija vien pārdesmit metru.»
Monako pārsteigusi ar sakārtotību un pundurvalsts dzīvi dažādos līmeņos. Ar vilcieniņu izbraukuši «Formulas 1» trasi.
Par daudz aromātu
Eiropas parfīmu centrā Grāsā apmeklējuši rūpnīcu, kas vienai ģimenei pieder vairākās paaudzēs. Sarmīte bija pārsteigta par apjomiem – lai iegūtu litru lavandas esences, jāizspiež 250 kg ziedu, rozēm, jasmīniem un maijpuķītēm litram esences vajag tonnu ziedu.
«Dienvidfrancijas lavandu smaržu nevar salīdzināt ar Latvijā augušo, tik intensīva tā izraisīja pat nepatiku,» secina ceļotāja. Kaut arī agrāko smago roku darbu parfīma rūpnīcā nomainījušas iekārtas, Sarmīte tomēr dodot priekšroku pašas dzīvesvietā augušiem augļiem, tējām, ziediem.
Zemgalietei kā dārzniecei ļoti patikuši apstādījumi, kas Eiropas dienvidos neesot tik kopti kā pie mums, taču pārsteidz ar augu dabiskumu un krāšņumu: «Tur mūsu telpaugi aug brīvā dabā metra garumā vai pārklāj māju sienas. Dobēs ir daudz mums pazīstamu puķu – samtenes, krustaines, verbēnas, bet ir arī banānkoki, palmas, kaktusi, agaves. Cilvēki tām nepievērš tādu vērību kā šeit, toties bieži kā ainavas elements izmantotas strūklakas.»
Smaida no saules
Nicā Sarmīte viena pati izstaigājusi viesnīcu, kur viena nakts maksā 1500 eiro. Kaut arī pēc kāda laika apkalpotājs viņu laipni izvadījis ārā, viņa paguvusi apbrīnot krāšņo interjeru: «Cilvēki tur ir ļoti laipni un smaidīgi. Tiesa – kā nesmaidīsi, ja 360 dienas gadā spīd saule?! Redzēju, kā mākoņi drūzmējas virs kalniem, bet ne Nicā, ne Kannās nelija, tāda kā īsta eņģeļu ieleja.»
Atpakaļceļā apskatītais Milānas opernams «La Scala» šķitis necils un pelēcīgs, kaut arī ir smalkākais pasaulē. Braucēji izpeldējušies un apskatījuši slaveno Gardas ezeru ar astoņus metrus augstajiem ekoloģisko citronu kokiem piekrastes terasēs.
Austrijas ciemati rindojušies gluži kā pastkartēs ar perfekti koptiem puķpodiem un ceļmalām, taču cilvēku gan bijis redzams nedaudz. Štīrihē apmeklējuši saimniecību, kurā audzē ķirbjus un no to sēklām spiež eļļu. Sarmīte jau pārbaudījusi, ka to var nopirkt arī smalkākos veikalos mūsu valstī.
Puse no laba ceļojuma ir lieliska kompānija un gide, saka Sarmīte. Viņai visvairāk prieks par to, ka brīvajā laikā iepazinusi apceļoto valstu iedzīvotāju ikdienu: «Tos iespaidus un emocijas neviens man neatņems.»
