Jelgavas narkoloģiskā slimnīca ar 60 pacientu vietām ir Bauskai tuvākā šī profila ārstniecības iestāde.
Jelgavas narkoloģiskā slimnīca ar 60 pacientu vietām ir Bauskai tuvākā šī profila ārstniecības iestāde.
Slimnīcas direktore Lilita Caune uzskata, ka sabiedrība Latvijā joprojām tikai mācās pieņemt to, ka alkoholisms ir slimība, ko var ārstēt, bet nevar izārstēt bez paša pacienta gribas, ģimenes un tuvinieku atbalsta. Taču tas nepavisam nav viegls process, viņa skaidroja, tiekoties ar filosofu klubiņa dalībniekiem Bauskā 1. februārī.
Nespēj pieņemt lēmumu ārstēties
Pašiem slimniekiem apzināties savu atkarību no alkohola nav viegli. Par to liecina fakts, ka Minesotas programmas dalībniekiem, kuri paši izlēmuši, ka nespēj pārvarēt savu problēmu bez ārstu palīdzības, Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā pietiek ar 20 vietām stacionāra mazākajā nodaļā. Par 28 dienu ārstēša- nās kursu šie pacienti maksā Ls 56.
Ar alkoholu saindējušos detoksikācija jeb «atpumpēšana» tiek veikta daudz īsākā laikā slimnīcas otrajā nodaļā, kurā ir 40 vietu, tās reti kad ir tukšas. Šo procesu apmaksā slimokase, no pacienta iekasējot nodevu Ls 0,45 diennaktī. Daļa alkoholiķu kļūst par pastāvīgiem pacientiem, bet lēmumu par nopietnu ārstēšanos nespēj pieņemt.
Dzeršana pielīdzināta ikdienas normai
Norvēģijā esot veikts pētījums, kas pierādījis, ka cilvēks, kurš sāk lietot alkoholu 15 gadu vecumā, 19 gadu vecumā gadā izdzer desmit litru absolūtā alkohola. Ja pirmā glāzīte tiek pacelta tikai gadu vēlāk – 16 gadu vecumā –, deviņpadsmitgadīgais izdzer mazāk – sešus litrus absolūtā alkohola gadā. Starpība ir, uzsvēra Lilita Caune un ieteica mudināt pusaudžus un jauniešus padomāt, vai ir vērts sākt.
Daktere pievērsa uzmanību sabiedrības attieksmei. Narkotiskās vielas lietot ir aizliegts ar likumu, bet alkohola lietošanas aizlieguma nav. Gan publiskos sarīkojumos, gan mājas viesībās attieksme ir līdzīga – tas, kurš nelieto nemaz, tiek uzskatīts par tādu kā mazliet dīvainu cilvēku. Tātad dzeršana pielīdzināta ikdienas normai.
Alkoholisma slimnieku skaits pieaug, un viņu kļūst vairāk gan gados jaunāku, gan vecāku cilvēku vidū. Turklāt tā vairs nekādi nav uzskatāma par bezpajumtnieku, bezdarbnieku nelaimi. Dzīves nestabilitāte jebkurā brīdī var sagādāt neprognozējamus pārsteigumus. Glāzīte konjaka dažam uzņēmējam ir obligāta rīta kafijas piedeva, gluži tāpat kā hroniskam alkoholiķim organisms prasa «salāpīties».
Taču tā ir spēlēšanās ar uguni, jo alkohols organismā rada specifisku ķīmisku reakciju. Tieši tā dažus padara atkarīgus no reibinošajiem dzērieniem, un viņi zaudē spēju kontrolēt savu izvēli.
Padara atkarīgus tuviniekus
Vairāk nekā 20 gadu ilgajā praksē Lilita Caune pārliecinājusies, ka alkoholiķis padara no šīs slimības līdzatkarīgus arī tuviniekus. Ārstēšana nereti jāveic kompleksi, lai iemācītu ģimeni, kā nepalīdzēt alkoholiķim dzert. Tādēļ pēc detoksikācijas veikšanas pacientam tiek piedāvāta 14 dienu ilga motivācijas programma, kuras laikā par nepieciešamību ārstēties un labāko veidu, kā tas būtu veicams, alkoholiķi cenšas pārliecināt gan ārsts narkologs, gan psihologs. Pēc tam var izvēlēties, vai pieteikties uz atveseļošanos Minesotas programmā Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā vai arī doties uz Rindzeli Tukuma rajonā, vai arī uz centru «Day top» Ļermontova ielā Rīgā.
Valstij dārgi maksā gan alkoholiķu un narkomānu ārstēšana, gan tas, ka šādi cilvēki mūsu vidū ir, sacīja Lilita Caune. Šie cilvēki nedod augļus, nestrādā, nemācās, un tiek zaudēts tas potenciāls, kas viņos ielikts agrīnā bērnībā.
