Sākušās pārmaiņas skolu dzīvē. Izglītības reforma, pedagogu darba algu modeļi, skolu tīkla optimizācija jeb skolu slēgšana – nosaukumam nav nozīmes. Skarbā statistikas pletne sāk šaustīt tos, kuri cerēja, ka pārmaiņas skars jebkuru, tikai ne viņus.
Ministrija, saucot desmitus un simtus eiro, vēstī par algu palielinājumu. Saprotama ir skolotāju vēlme šos skaitļus skatīt savos banku kontos. Te sākas skolas direktora atbildība, lai tā notiktu. Princips – nauda seko skolēnam – joprojām pastāv. Tas nozīmē, ka naudas ir tik, cik skolēnu. Taču izglītojamo skaits samazinās, īpaši lauku skolās. Lai pedagogiem nodrošinātu lielāku atalgojumu, skolas vadība to var panākt, samazinot skolotāju skaitu. Var, protams, meklēt darbu visiem esošajiem pedagogiem, taču tad alga par pusslodzēm un ceturtdaļslodzēm būs niecīga, ne visi ar to samierināsies.
«Bauskas Dzīves» redakcijā saņemtas vēstules par dažās skolās sākto pedagogu atbrīvošanu. Daudzviet aiziet no darba palūdz pensijas vecumu sasniegušos. Vērtējot skolotāju profesionālo daudzpusību, lielākas izredzes palikt darbā tiem, kuri spēj vadīt nodarbības
vairākos mācību priekšmetos. Skolas vadība vērtē pedagogu līdzšinējo profesionālo darbību, sasniegumus. Taču ir skolotāji, kuriem darba skolā nebūs, viņi kļūs lieki izglītības sistēmai, viņu vidū ir ne tie paši sliktākie.
Te darba lauks nozares arodbiedrībai, pašvaldības izglītības jomā atbildīgajiem speciālistiem. Jārada palīdzības, kompensācijas mehānismi, piemēram, skolotājiem, kuri ar mieru braukāt uz darbu vairākās skolās, jārod iespēja mazināt ceļa izdevumu slogu. Jārada pamatojums jaunu amata vietu izveidei. Visvienkāršākais ir pateikt – tu esi lieks, vari iet.
