Mēdz teikt, ka ar labiem nodomiem esot bruģēts ceļš uz elli. It kā gādājot par bērniem un viņu tiesību aizsardzību, Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija noteica, kādi dokumenti jāuzrāda robežkontrolei, bērniem izbraucot no valsts.
Mēdz teikt, ka ar labiem nodomiem esot bruģēts ceļš uz elli. It kā gādājot par bērniem un viņu tiesību aizsardzību, Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija noteica, kādi dokumenti jāuzrāda robežkontrolei, bērniem izbraucot no valsts. Bija nolemts, ka tie stājas spēkā pirms vasaras tūrisma sezonas sākuma – 12. aprīlī. Šajā dienā sākās ķibeles uz robežas, neparedzēti satraukumi un izdevumi bērnu vecākiem. Notiekošais licis likumdevējiem no jauna ķerties pie spriešanas, un līdz 18. maijam tapuši jau otrie grozījumi grozījumos Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Turpmāk būs vajadzīga ne tikai pase jebkura vecuma bērnam. Ir gadījumi, kad nāksies vest līdzi arī mirušā vecāka miršanas apliecību vai bērna dzimšanas apliecību, kurā ieraksta par tēvu nav.
Nepilngadīgam bērnam, izbraucot no valsts vai ceļojot kopā ar vienu no vecākiem, robežkontrolei jāuzrāda notariāli vai bāriņtiesā (pagasttiesā) apstiprināta abu vecāku piekrišana (arī šķirtajās ģimenēs). Jāsecina, ka deputāti, kuri strādā Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, ir ļoti lieli ideālisti vai arī nav iepazinušies ar statistikas datiem. Šķirto laulību skaita ziņā Eiropā Latvija ir pirmajā piecniekā. Situācija, ka ģimenēs citi vīrieši audzina citu vīriešu atvases Latvijā ir tikpat izplatīta, kā tas, ka pēc laulības šķiršanas bērnus turpina audzināt tikai viens no vecākiem.
Bērnu tiesību aizstāvības «priesteri» sauc: «Tev nebūs mūsu bērnus zagt!» un nolēmuši celt augstākus robežvaļņus arī starp Baltijas valstīm. Tostarp viņus nemulsina kliedzošāki fakti, kas raksturo bērnu dzīvi Latvijā. Piemēram, lai tiesas ceļā pieprasītu no šķirtā laulātā uzturlīdzekļus bērniem, prasītājam (viņai vai viņam) saviem spēkiem jānoskaidro, kur atbildētājs dzīvo un strādā, jāsagādā atbilstoša izziņa par bijušā vīra (sievas) ienākumiem. To «Bauskas Dzīve» precizēja tiesā. Ja pasaulē aizklīdusī ģimenes puse nav atrodama vai arī atklājas, ka no tās nav ko piedzīt, katra bērna iztikšanu valsts novēl vientuļās mātes vai tēva ziņā. Valsts šajā jomā bērnus atbalsta ar smieklīgi mazu ikmēneša pabalstu ģimenēm, un bērnu tiesību aizstāvji klusē.
Saskaņā ar sociālo pētījumu datiem, par nabadzīgākajām Latvijā atzītas ģimenes ar bērniem vai nepilnās ģimenes. Taču arī tas nesatrauc bērnu tiesību sargātājus. Pret to viņi neprotestē un atbilstoši faktiem negatavo lēmumprojektus valdībai.
Varētu spriest arī tā: kāda gan ceļošana, ja esam tik trūcīgi? Valkas un Valgas piemērs likumdevējiem atgādināja, ka valstī ir vietas, kur, atklājas, vecmāmiņas dzīvo otrpus robežstaba. Līdzīgi ir arī mūsu rajonā. Nav jāiecer ceļojums uz Parīzi, pie jurista būs jāiet pat pirms brauciena uz Panevēžu. Bērnu tiesību aizsargātājus nemulsina fakts, ka nauda, kas jāmaksā juristam, no tā paša ģimenes maciņa vien jāizņem. Liekulība vien ar bērnu aizstāvību ir sanākusi.
