Šogad decembrī izcilā literāta novadnieka Edvarta Virzas 120. dzimšanas diena.
Šogad decembrī izcilā literāta novadnieka Edvarta Virzas 120. dzimšanas diena.
Viņa dzīves un daiļrades atcerei veltīts sarīkojumu cikls sākās jau sestdien, 16. augustā, kad Iecavā atklāja piemiņas akmeni.
Gandrīz simt Virzas daiļrades cienītāju no tuvākas un tālākas apkārtnes sestdienas pusdienlaikā pulcējās dzejnieka dzimtajās mājās «Billītes», pēc tam – piemiņas akmens atklāšanas vietā pie Iecavas kultūras nama.
«Billītēs» skanēja gan dzeja, gan E. Virzam veltīti atmiņu un cildinājumu vārdi. Atceres dienas scenārija autore Aldonija Gaveika un koordinatore Biruta Švītiņa kuplināt svētkus bija aicinājušas čigānu ansambli «Ame roma».
Čigānu dziesmu temperaments bijis tuvs arī E. Virzam.
Piemiņas akmeni atklājot, Iecavas centrā skanēja E. Virzas esejas «Mīļās Māras pārnākšana» motīvi. Tinot «saprāta, tikuma un daiļuma» kamolus un skanot Iecavas folkloristu dziedātajām tautasdziesmām, tēlnieka Imanta Lukaša kaltais piemiņas akmens kļuva par Edvarta Virzas atgriešanās simbolu.
Atklāšanas svinībās piedalījās dzejnieka meita Amarillis Virza-Liekna, mazmeita Anna Žīgure ar ģimeni, dzejnieks un E. Virzas attāls radinieks Vitauts Ļūdēns u. c. izcilā rakstnieka daiļrades cienītāji.
«Ilgus gadus Virzas darbi bija aizliegti. Viņa dzeja tika izplatīta ar roku rakstītās burtnīcās. Tā simbolizē lepnumu un latviskumu un ir pelnījusi lielāku vērību,» sacīja iecavniece ilggadēja literatūras skolotāja Marta Birka.
Dažādi sarīkojumi līdz decembrim notiks Jelgavas rajonā, Rīgā un arī Iecavā. «Šo Virzas atgriešanās ceļu varētu nosaukt par latvju Lielā Burtnieka atgriešanos,» atklāšanā sacīja dzejnieks V. Ļūdēns, kurš šim sarīkojumam bija veltījis savu jaunāko dzejoli.
Par dzejnieka piederību Iecavai liecina arī viņa vārdā nosauktā iela, kas Edvarta Virzas vārdu «nes» kopš 1989. gada marta.
