Diemžēl reizēm publikācijās neiekļaujas pilnīgi viss intervijās runātais. Vairākas baušķenieka Edgara Namiķa vērtīgas atziņas palika ārpus arī trešdienas, 21. maija, raksta «Pozitīva atkarība no hokeja».
Diemžēl reizēm publikācijās neiekļaujas pilnīgi viss intervijās runātais. Vairākas baušķenieka Edgara Namiķa vērtīgas atziņas palika ārpus arī trešdienas, 21. maija, raksta “Pozitīva atkarība no hokeja”.
Sportā vajadzīga gan domāšana, gan spēks. Fiziskās nodarbības vairo izturību. Baušķenieka dēli Kristaps un Renārs hokeja treniņos iegūst vīrišķību, tiek pie asām izjūtām. Uz ledus ir sāpes, dusmas un azarts. Komandu spēles māca citam citu atbalstīt, pastāvēt par otru un atbildēt ne tikai par sevi.
Kristaps, kuram ir 13 gadu, veiksmīgi spēlē arī florbolu. Pozitīvi, ka zēni Bauskā var trenēties šajā spēlē. Tā kā no Bauskas vairāki puiši brauc uz Jelgavas ledus halli, vecāki pārmaiņus vadā atvases. Viegli nav, otrreiz stipri padomātu, atzīst baušķenieks.
Diemžēl pie mums vairākos sporta veidos trenējas tie bērni, kuru vecāki to var atļauties. Turpretim Baltkrievija, Krievija, Lietuva u. c. valstis dotējot, piesaistot sponsorus nodarbību izmaksu segšanai. Ir ļoti daudz talantīgu bērnu, tiešām spēcīgi un ar gribu darboties, bet viņi paliek mājās, teic Edgars. Viņaprāt, valsts attieksme ir lielākā problēma Latvijas sportā.
Bauskas rajona Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa teic, ka visvairāk audzēkņu vecākus redz līdz trešajai klasei. Dažiem interese par bērnu attīstību noturas līdz 6. klasei. Vidējā audzēkņu vecuma grupā jau grūti savākt komandu.
Bieži vien, redzot panākumus, aizmirstam, ka tos veido pamatīgs ikdienas darbs. Lai padarītu pieejamākus pašlaik ekskluzīvākos sporta veidus, noteikti valsts un pašvaldības var ko darīt. Turklāt bez vecāku līdzdarbības neiztikt.
