Pirms neilga laika Stokholmā noslēdzās Ziemeļvalstu telpiskās plānošanas centra «Nordregio» organizētais starptautiskais seminārs, kurā piedalījās Baltijas valstu un Polijas plānošanas speciālisti.
Pirms neilga laika Stokholmā noslēdzās Ziemeļvalstu telpiskās plānošanas centra «Nordregio» organizētais starptautiskais seminārs, kurā piedalījās Baltijas valstu un Polijas plānošanas speciālisti.
Bauskas rajonu tur pārstāvēja rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Viesturs Krievāns. Viņš «Bauskas Dzīvei» atklāja seminārā gūtās atziņas par reģionālās attīstības virzību un perspektīvām tagad un pēc iestājas ES.
Aizsargāt attīstot
«Ar reģionālo attīstību jāsaprot tas, ka perspektīvā tā būs nevis vienas administratīvas teritorijas plānveida attīstība, bet kādā noteiktā jomā aptvers arī kaimiņu administratīvās teritorijas, arī starpvalstu mērogā,» skaidroja V. Krievāns.
Starptautiskajā seminārā viņš prezentēja projektu «Par ilgtspējīgu attīstību aktīvā karsta zonā». Tajā iesaistīts Bauskas un Aizkraukles rajons, paredzēta sadarbība ar Bir- žu rajonu Lietuvā, cenšoties atspoguļot šī reģiona vides – kultūras un dabas mantoju- ma – priekšrocības un tālāko attīstību. Minētais reģions iekļauts kā prioritāte arī Bauskas rajona attīstības stratē- ģijā.
«Izstrādājot reģionālo plānojumu kādā noteiktā jomā, vides (kultūra, uzņēmējdarbība, infrastruktūra, ekotūrisms u. c.) attīstība noteikti tiek veicināta. Piemēram, manis prezentētajā aktīvā karsta zonā ir unikālas dabas un kultūrvēsturiskas vērtības, kuras plānots aizsargāt attīstot, nevis aizliedzot,» par reģionālā ekotūrisma projektu stāstīja V. Krievāns.
Mājokļu politika gaida risinājumu
Reģionālā attīstība perspektīvā nav tikai infrastruktūras sakārtošana veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Eiropas valstīs viena no reģionālās plānošanas prioritātēm ir mājokļu attīstības veicināšana.
«Latvijā par šo problēmu vēl nerunā. Padomju laikā būvētās daudzdzīvokļu mājas nolietojas. Rezerves netiek veidotas, nav arī valsts politikas atbalsta šajā jomā. Bauskai un rajonam vajadzētu būt gataviem, ka, piemēram, rīdzinieki varē- tu celt mājokļus pie mums. Tas veicinās pašvaldību kopējo attīstību, bet mums jābūt gataviem šo piedāvājumu izmantot,» sacīja V. Krievāns. Viņš atzina, ka reģionālā plānošana Latvijā pašlaik atrodas stadijā, kad tiek gaidīta strukturālo fondu nauda ieceru īstenošanai.
«Domāju, ka visai nopietni būs jāpārskata valsts budžeta veidošanas kritēriji, jo lielos projektus pašvaldības vienas nevarēs «celt» lielā līdzfinansējuma dēļ. Uzskatu, ka mums jau tagad ir pietiekami kvalitatīvi reģionāli projekti, kas gaida finansējumu. Iestājoties ES, noteikti būs jādomā par investoru izvēli, kas varētu ienākt Latvijā un ieguldīt līdzekļus,» sprieda speciālists.
Ekoloģiska saimniekošana
Reģionālajā līmenī uzplaukums sagaidāms ekotūrisma un ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstībā, arī vides resursu saprātīgā izmantošanā. «Jārēķinās, ka pēc iestājas ES neviens cits par mums domāt nesāks. Daudzās jomās tiks dotas lielākas iespējas, kas būs jāprot izmantot. Tiesa, būsim pakļauti Eiropas reģionālās attīstības politikas prioritātēm,» rezumēja Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs.
