Pārmaiņu laikā arī es zaudēju darbu. Ar stabilas nodarbes atrašanu man joprojām neveicas.
Pārmaiņu laikā arī es zaudēju darbu. Ar stabilas nodarbes atrašanu man joprojām neveicas. Vienulaik it kā jau biju iestrādājusies jaunajā vietā un samierinājusies, ka no pilsētas uz darbu jābrauc vai reizēm pat jāiet kājām. Galvenais, ka bija regulārs ienākumu avots, kaut gan alga nesanāca liela. Sakarā ar Krievijas ekonomisko krīzi ražotne pārtrauca strādāt. Tā es un vēl daudzi citi palika bez nodarbošanās.
Saprotams, ka psiholoģiski grūti ir aprast ar neskaidrību, bet cenšos turēties. No pelēcīgās ikdienas aizmirsties palīdz lasīšana. Sen pagājis tas laiks, kad spēju nopirkt jaunās grāmatas. Tagad jau pāris gadu regulāri apmeklēju rajona Centrālo bibliotēku un tās lasītavu. Te redzams, ka ir daudz tādu cilvēku, kuri lasīt un izzināt kāri var atļauties piepildīt tikai tādā veidā. Apbrīnoju bibliotēkas darbinieces, kurām tagad, šķiet, jāapkalpo tik daudz lasītāju kā nekad agrāk. Taču mani skumdina negodīgu bibliotēkas apmeklētāju rīcība. Pāris reižu esmu ievērojusi tādas situācijas, kad atklājas, ka dažu laikrakstu eksemplāru un pat žurnālu lasītavā trūkst. Gluži vienkārši kāds tos ir paņēmis līdzi uz mājām jeb nozadzis. Nesaprotu, kā tik negodīgi var rīkoties, jo katram skaidrs, ka informācija taču vajadzīga vēl daudziem citiem.
Cilvēku dīvainības mēdz būt dažādas. Nevaru rast izskaidrojumu vēl vienam it kā sīkumam. Veicot sabiedriski lietderīgu darbu, man bija jāstrādā Bauskas tautas nama garderobē. Kādas runas tik noklausījos, kad aizrādīju sarīkojumu apmeklētājiem par it kā sīkumu – neesošu drēbju pakaramo. Daudziem mēteļiem nebija šīs mazās saitītes. Varat iedomāties, cik grūti bija novietot virsdrēbes, jo gadu mijas koncertos sanāca daudz skatītāju. Cits jutās aizskarts, jo firmas precei tāda pakaramā nemaz neesot, apģērbs allaž tiekot turēts uz «pleciņiem». Cits atkal noburkšķēja, – lai taču nepiesienoties par tādiem niekiem. Nevienam runātājam jau nebija jāatbild par to, ka viņa mētelis nogāzīsies uz grīdas un kļūs netīrs. Es domāju, ka tā mazā saitīte, kuru katrs pats savam apģērba gabalam var viegli piešūt, raksturo vienu – attieksmi pret citiem cilvēkiem. Nav taču vēl visos teātros un iestādēs to drēbju pakaramo.
I. L. Bauskā
