Ir tikai divas iespējas – vai nu visas Lieldienām krāsotās olas ir izdevies apēst, atdāvināt, vai arī olu groziņā kritums nav manāms.
Ir tikai divas iespējas – vai nu visas Lieldienām krāsotās olas ir izdevies apēst, atdāvināt, vai arī olu groziņā kritums nav manāms.
Tas dara saimnieci bēdīgu, jo vārīta ola ir vērtīgs, taču ne pārāk ilgi glabājams produkts. Šodien un rīt tās ir jāapēd, citādi nāksies izmest. Varbūt noderēs šie daži atgādinājumi.
Bietes un buljons
Pērn Lieldienās bija ļoti silts laiks un pārpalikušās olas noderēja, gatavojot auksto biešu zupu. Šogad narcišu dobes pazuda zem sniega kupenām un pusdienās gribas ko siltu. Pēc rasola un našķiem, kas ēsti brīvdienās, īsti vietā būs karsta zupa. Noderēs jebkurš sausais buljona koncentrāts ar vistas, liellopa, dārzeņu vai sēņu garšu. Pusotra litra ūdens, koncentrāts pēc garšas, jāvāra piecas minūtes. Sakapā cieti vārītas olas (vismaz vienu katram ēdējam!), ieber katlā, ļauj vēlreiz uzburbuļot, un zupa gatava. Pārber sakapātus lociņus vai citus zaļumus.
Olas piederas arī biešu zupai. Buljonā izvāra mazliet kartupeļu, pievieno rīvētas vārītas vai marinētas bietes. Sakapātas olas katrs ēdējs liek savā šķīvī, cik vēlas.
Ziemeļnieku salāti
Latvijai netālajās Skandināvijas zemēs ļoti populāra uzkoda ir tunča salāti. Lai tos pagatavotu, veikalā jāsameklē konservu kārba – tuncis savā sulā – vai jebkura cita šādi gatavota konservēta zivs. Kārbas saturu ar dakšiņu sadrupina, pievieno labi daudz sakapātu, cieti vārītu olu, rupji grieztu sīpolu, uzlej biezu majonēzi. Labi garšo ar lapu vai Ķīnas salātiem.
