Šogad visu konfesiju kristieši Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanos – svin vienā laikā. Nākamreiz tā notiks vien 2017. gadā. Nevienas svinības neiztiek bez cienasta, un tie, kas pašlaik vēl ievēro 40 dienu gavēni, Lieldienās varēs palutināt garšas kārpiņas.
Nevar nenogaršot
«Galvenais nav ēšana vai atteikšanās no konkrētiem ēdieniem, bet gan tas, lai mēs «neēstu» cits citu,» uzskata Iecavas Vissvētās Dievmātes piedzimšanas draudzes vecākā Taisija Auziņa. Lieldienas ir vieni no svarīgākajiem kristiešu svētkiem, kad katrai dienai ir īpaša nozīme, un tajās noteikta vieta ir ēdienam.
Gatavošanās svētkiem notiek laikus. T. Auziņa teic, ka Zaļajā ceturtdienā un Lielajā piektdienā vajadzētu sākt gatavot Lieldienu ēdienus. «Vienīgais mīnuss, ka gavēņa dēļ tos vēl nevar ēst. Mēs draudzē smejamies, ka gatavot bez nogaršošanas nevar, tāpēc kumoss jāliek mutē, jāpakošļā un jāspļauj laukā,» ar humoru stāsta draudzes vecākā.
Klusajā sestdienā mācītājs baznīcā iesvēta pārtiku. Cilvēki parasti ierodas ar dažādiem ēdieniem, arī gaļu, sviestu, biezpienu, vīnu u. c. Procesā tiek izmantots svētīts ūdens un lūgšanas vārdi. T. Auziņa skaidro: «Organisms ar svētītu pārtiku saņem enerģiju «no augšas». Gadsimtiem ilgi cilvēki tā dara, mēs ievērojam tradīcijas.»
Pirmajās Lieldienās no rīta Iecavas topošajā pareizticīgo draudzes dievnamā notiks dievkalpojums. Pēc tam draudze mazajā virtuvē, kurā ietilpst ap 20 cilvēku, klāj svētku galdu. Visi savā starpā vienojas, ko katrs gatavos, izvēloties, kas padodas vislabāk. Ar to arī cienā pārējos. Nereti svētku mielastā ir dažādi salāti, kūpināta un aukstā gaļa, olas, tortes un daudz kas cits.
Daudzpusīgāka ēdienkarte
«Svarīgi Pirmajās Lieldienās nepārēsties, bet pakāpeniski pieradināt organismu pie pārtikas daudzveidības,» uzskata iecavniece. Kopš 3. marta viņa uzturā nelieto dzīvnieku valsts produktus – gaļu, zivis, olas, pienu utt.
Gavēņa 40 dienas ir simboliska gatavošanās kaut kam lielam un nozīmīgam – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Tas atbilst laika periodam, ko Jēzus Kristus gavējot pavadīja tuksnesī. «Vissmagākā ir pēdējā nedēļa, sāk parādīties arī nogurums. Tomēr gavēņa otrajā pusē var just, ka dvēsele kļūst mierīga un cilvēkus pārņem pozitīvas emocijas. Tā ir atturēšanās galvenā būtība,» atklāj draudzes vecākā.
T. Auziņa tomēr uzsver, ka arī gavēņa laikā var ļoti garšīgi paēst: «Ikdienā, kad atļauts ēst visu, ātri ieskrien veikalā un paņem kaut ko, bet tagad jāmeklē jaunas receptes un jāgatavo vairāk pašai. Ēdienkarte kļūst daudzpusīgāka.»
Gavēņa laikā var ēst kalmārus un garneles, dārzeņus, sēnes, tiek vārītas dažādas putras un zupas. Taisijas ātri pagatavojamās pusdienas ir ripiņās sagriezti, cepeškrāsnī cepti kartupeļi un dārzeņu buljonā vārīti putraimi.
Veikalos ir nopērkami dažādi ierastās pārtikas aizvietotāji – sojas piens, speciāli sieri, majonēzes, pat salami no sojas. «Tādu desu uz maizes var uzlikt, bet sajūta – kā ēdot plastmasu, turklāt maksā dārgāk. Labāk ir pagaidīt gavēņa beigas,» saka iecavniece. Toties gavēņa laikā divreiz atļauts ēst zivis un vienreiz – ikrus. Bērni un slimnieki var neieturēt tik stingru diētu.
Bez olām neiztikt
Kad visi ierobežojumi ir beigušies un var svinēt Lieldienas, Taisija vislabprātāk mielojas ar gaļu, taču piebilst, ka svētkos nevar iztikt bez olām. Olu krāsošanai ir sena vēsture – sākotnēji tās bija tikai sarkanas. Tas simbolizē Dieva mīlestību un dzīves piepildījumu. Mūsdienās olas krāso dažādās krāsās. Iecavniece iesaka tām toni piešķirt ar dabiskām krāsvielām – sīpolu mizām, mellenēm, kariju u. c.
Taisija tradicionāli gatavo kuliču jeb saldo Lieldienu maizi. Tai ir dažādas recepšu variācijas, un katrs var izvēlēties tīkamāko. Iecavniece kuličus cep mazās kēksu formiņās, nevis lielajos traukos. Viņa mīklai klāt neliek rozīnes un virspusē veido krustenisku iedobi, ko vēlāk pārklāj ar glazūru. «Bērni ir prasījuši, lai uzrakstu recepti, bet man tādas nav. Viss top pēc acumēra,» atklāj pensionāre.
Daudzu gadu garumā iecavnieces svētki nav pagājuši bez pashas. Tās galvenā sastāvdaļa ir biezpiens, klāt var likt rozīnes un sukādes. Viņa izmanto apmēram 1,5 kg biezpiena, ko sajauc ar vanilīnu, krējumu, sviestu, var pievienot saputotas olas. Masai pieliek dažas karotes ūdenī izšķīdināta želatīna, kas sajaukts ar saldo krējumu un cukuru. Visu kārtīgi samaisa, kārto saldējuma plastmasas kastēs. Pensionāre piepildot ar tām ledusskapi un gaidot, kad brauks ciemos lielākie ēdāji – bērni un mazbērni. «Mazākie vienmēr brīnās, kā man tik garšīgi sanāk. Tāpēc, ka gatavots ar mīlestību, es parasti atbildu,» smaida Taisija.
Viegli pagatavojams kuličs
No 50 g rauga, 1 glāzes piena, tikpat daudz saldā krējuma un 500 g miltu pagatavo ieraugu. Atsevišķā traukā 200 g cukura pievieno saputotus 6 olu dzeltenumus un 150 g sviesta. To samīca ar 500 g miltu, pieliek 100 g sukāžu, rozīnes un rīvētu citrona miziņu. Visu pievieno sākotnējai masai. Mīklu uzraudzē, veido kukulīšus, vēlreiz uzraudzē un cep.
Meistara kuličs
Katliņā uzvāra 100 ml piena, ātri ar koka karoti iemaisa 100 g miltu. Izveidosies elastīga mīkla. Atsevišķi 300 ml piena nedaudz uzsilda, izšķīdina un iemaisa 50 g svaiga rauga un 100 g miltu, atstāj uz 10 minūtēm, līdz sākas rūgšana. Pēc tam rauga maisījumam pievieno elastīgo piena un miltu masu, samaisa viendabīgā mīklā. To apsedz ar tīru dvieli un liek 35 – 45 grādu siltumā, lai rūgst vienu stundu.
Citā traukā sakuļ 6 olas kopā ar 150 g cukura un šķipsniņu sāls. Pusi olu masas pievieno uzrūgušajai mīklai. Tam vēl pieber 250 g miltu, visu kārtīgi samaisa, atstāj zem dvielīša «atpūsties». Pēc stundas mīklai pievieno otru pusi olu masas, 550 g miltu un ar rokām mīca tik ilgi, līdz tā sāk atlēkt no trauka malām. Nelielām porcijām pievieno izkausētus 200 g sviesta, rūpīgi iemīca pēc iespējas ilgāk.
Svarīgi, lai kuliča mīkla nav ķepīga vai pārāk cieta, citādi tas izplūdīs vai ātri sakaltīs. Mīklai jābūt tādā konsistencē, ka to ir viegli sagriezt ar nazi un tā nelīp pie asmeņa. Ja mīkla līp, jāpievieno vēl nedaudz miltu. Visbeidzot mīklā vienmērīgi iemīca sukādes un rozīnes.
Cepamo formu ieziež ar sviestu un piepilda ar mīklu līdz pusei. Mīklu atstāj 30 – 40 min uzrūgt. Pārziešanai domāto olu sakuļ ar 2 ēdamkarotēm saldā krējumu un nosmērē kuliču. Var pārkaisīt ar sakapātiem riekstiņiem vai dekoratīvo cukuru.
Cepeškrāsni sakarsē līdz 200 – 220 g temperatūrai. Uz apakšējā plauktiņa novieto trauku ar ūdeni, kas radīs krāsnī vajadzīgo mitrumu, un liek cepties kuliču. Kuličs svarā līdz 1 kg cepsies 30 min, 1 kg smags – 45 min, 2 kg – 1,5 h. Ja virspuse sāk apdegt, apsedz ar cepamo papīru vai foliju.
Kad kuličs gatavs, to izņem no krāsns, apsedz ar dvielīti un ļauj pilnībā atdzist. Tikai pēc tam to izņem no formas. Glazūru veido no divu olu baltumiem, vienas ēdamkarotes citrona sulas un 200 g pūdercukura. Visu kuļ ar mikseri, līdz masa kļūst stingra, elastīga un spīdīga. Ar to noklāj kuliča virspusi. Pārkaisa ar dekoratīvo cukuru, riekstiem, rīvētu šokolādi, ļauj glazūrai sakalst.
Pasha
1 kg biezpiena izberž caur sietu lielā katlā. Pielej 300 g saldā krējuma un pievieno gabalos sagrieztus 160 g sviesta. Atsevišķi sakuļ
6 olas, lej katlā. Pievieno 300 g cukura, šķipsnu rīvēta muskatrieksta, sēkliņas no vienas vaniļas pāksts vai vienu paciņu vaniļas cukura un pustējkaroti malta kanēļa. Uz mazas uguns visu karsē, nepārtraukti maisot ar karoti. Šķidrajai masai nedrīkst ļaut uzvārīties.
Kamēr masa dziest, sagriež 100 g izmērcētu aprikožu sīkos gabaliņos un tikpat rupji sakapātu mandeļu. Biezpiena masai pievieno aprikozes, mandeles, 100 g žāvētu ķiršu un tikpat rozīņu. Visu samaisa un pagaršo, vai nevajag nedaudz vairāk cukura. Var pievienot rīvētu apelsīna miziņu. Masa jāatdzesē, lai tā nedaudz sabiezē un žāvētie augļi nenogrimst trauka dibenā.
Izklāj caurduri ar marli un piepilda ar masu, lai būtu mazāk «krunku». Atstāj pāris stundu istabas temperatūrā, lai notek, tad liek ledusskapī. Otrā dienā pashu uzmanīgi atbrīvo no formas, iztin un izrotā.
