Krieviem Lieldienas ir vieni no galvenajiem svētkiem visā gadā.
Krieviem Lieldienas ir vieni no galvenajiem svētkiem visā gadā. Tās gaida ar septiņu nedēļu ilgu gavēni. Pēc tā Lieldienās tradicionāli gatavo septiņus gaļas ēdienus, ļoti bagātīgs ir saldumu, kūku, cepumu klāsts. Lieldienu dievkalpojumā ēdienus nes svētīt uz baznīcu.
Ukraiņi ir slaveni ar ļoti senu Lieldienu olu krāsošanas tradīciju. Tā līdzīga batikošanai – uz vārītas olas ar vasku uzvelk dažādus ornamentus, tad olu pārklāj ar krāsu, pēc tam vēlreiz vaska zīmējums un vēlreiz krāsošana. Vasku noņemot, atklājas brīnumaini raksti.
Zviedriem nedēļā starp Pūpolsvētdienu un Lieldienām ir klusais laiks. Nerīko kāzas un kristības, vēl nesen Lielajā piektdienā bija slēgti arī veikali un kinoteātri. Mājas un birojus rotā ar tikko plaukušiem pūpolzariem un narcisēm. Zaļajā ceturtdienā bērni pārģērbjas jokainās drēbēs un dodas pie kaimiņiem, lai dāvinātu viņiem mazas pašu zīmētas svētku kartītes – Lieldienu vēstules. Par to saņem kādu saldumu vai monētu.
Slovakiem tradicionālie ēdieni Lieldienās esot šķiņķis, olas, desa un mārrutki ar marinētām bietēm. Uz tirgu dodas pirkt mājās gatavotu sviestu, kā arī īpašu Lieldienu maizi un olu sieru. Tradicionāla ir Lieldienu ēdienu groza svētīšana baznī- cā, tikai pēc tam drīkst mieloties.
Rumāņiem Kristus atdzimšana ir cieši saistīta ar dabas atmodu pavasarī. Mājokļi tiek ne tikai sakopti, mājas un pagrabus šajā laikā pat balsina. Pusnaktī, iestājoties Lieldienu svētdienai, Rumānijā māju logos tiek iedegtas sveces, lai rādītu ceļu, Kristum augšāmceļoties. Pirms došanās uz baznīcu Lieldienu rītā jāmazgājas un jāvelk jauns, balts krekls. Pēc garā gavēņa tradicionālie ēdieni ir karsts jēra buljons, jēra cepetis, kazas siers, svaigs biezpiens, kūkas. Bērniem dārzā jāsameklē paslēptas, koši krāsotas Lieldienu olas.
Bulgāri krāso Lieldienu olas Zaļajā ceturtdienā un galvenokārt tās ir sarkanas. Lielā piektdiena tradicionāli ir tir- gus diena, un tad katra ģime- ne vienmēr nopērk kādu jaunu māla trauku. Kristiešu ģimenēs cep īpašu maizi – kolačetu –, ko bērnu priekam dekorē. Vienu no krāsotajām olām ņem līdzi uz dievkalpojumu. Vīnogu audzētāji svētīto olu aprok dārzā, lai to Dievs sargā no krusas, vētrām un izdotos laba vīnogu raža.
Ebrejiem Lieldienas ir astoņu dienu ilgs rituāls, ko svin, pieminot izraēliešu atbrīvošanu no verdzības Ēģiptē faraona Ramzesa II valdīšanas laikā. Ģimenes pulcējas kopā, tiek rīkoti bagātīgi svētku mielasti ar īpašiem Lieldienu ēdieniem. Raksturīga skanīga kopīga dziedāšana, Bībeles sižetu pārstāstīšana un lasījumi.
Āfrikā kristieši pulcējas baznīcā vairākas stundas pirms dievkalpojuma sākuma. Bērniem jāsēž uz grīdas pie altāra. Kristiešu dziesmas pavada bungu rīboņa, bet pēc dievkalpojuma pie baznīcas līksme par Kristus augšāmcelšanos tiek pausta dejās. Reizēm turpat arī sākas mielošanās ar mācītāja svētīto ēdienu – vārītiem, kopā ar gaļas gabaliņiem saceptiem, pikantiem rīsiem.
Amerikāņu bērni un vecāki Vašingtonā pie Baltā nama Lieldienās mēdz pulcēties uz grandiozu, ļoti košās krāsās apgleznotu olu ripināšanu. Gandrīz katras pilsētas centrā notiek līdzīgas sacensības. Šī tradīcija esot nākusi no Anglijas ziemeļiem.
No dažādiem preses materiāliem
