Grāmatas «Eida pirtiņā» prezentācijā Bauskā autoru Daini Īvānu īpaši sveica gleznotājs Jānis Anmanis no bērnu nometnes «Mežrozīte».
Grāmatas «Eida pirtiņā» prezentācijā Bauskā autoru Daini Īvānu īpaši sveica gleznotājs Jānis Anmanis no bērnu nometnes «Mežrozīte».
Plaši reklamētā tikšanās ar grāmatas «Eida pirtiņā» autoru un galveno varoni piektdienas pievakarē Bauskas tautas namā bija izraisījusi sen nepieredzētu interesi.
Visādam gadījumam sarīkojums bija iecerēts Tautas nama mazajā zālē. Taču tur drīz vien kļuva blīvi un karsti. Bibliotēkas darbinieces steidza pārvietot apjomīgo izstādi uz lielo zāli. Viņām sekoja publika, un īsā laikā visas rindas bija aizņemtas līdz pēdējai vietiņai.
Kājās stāvot un aplaudējot, tauta sagaidīja ciemiņus. Kad Dainis Īvāns Jāņa Anmaņa un «Mežrozītes» jauno mākslinieku atraktīvā pavadījumā ienāca zālē, sveicēji vēl cerīgi lūkojās uz durvju pusi. Bet Eidis neparādījās. Tieši viņa dēļ ar ziedu pušķiem rokās bija nākuši vairākums apmeklētāju, jo jūlijs bija Eduarda Pāvula 70. dzimšanas dienas mēnesis. Ne izdevniecības «Antēra» direktore Ženija Aleksandrova, ne sarīkojuma pieteicēja Ritma Zeikmane neatvainojās par īpaši gaidītā viesa neierašanos. Tikai informēja, ka aktieris esot aizņemts filmas «Vecās pagastmājas mistērija» uzņemšanas vietā Krimuldā.
«Bauskas Dzīvei» ir zināms, ka izdevniecības «Antēra» piedāvātā sarīkojuma laiks un norises vēlreiz ar Bauskas tautas namu tika saskaņotas četras dienas iepriekš – 26. jūlijā, bet par aktiera iespējamo aizņemtību netika bilsts ne vārds. Šaubu gadījumā mēs piedāvājumam nebūtu piekrituši, pēc sarīkojuma sacīja Tautas nama direktors Jānis Matisons. Bauskas kultūras darbiniekiem pat nācās pārliecināt tikšanās organizētājus (!) Rīgā, ka sarīkojums gūs atsaucību un zālē nebūt nesēdēs «piecas tantiņas» vien.
Slimīgi skeptiska attieksme pret provinci izpaudās arī tādējādi, ka izdevniecības darbiniecēm pietrūka prezentējamās grāmatas eksemplāru; un daudzi vakara apmeklētāji jutās sarūgtināti, kaut arī «Eida pirtiņā» maksāja lielu naudu – četri lati.
Piektdienas misēkli varētu arī pieciest, ja Bauskai jau nebūtu bijusi bēdīga pieredze ar citām izdevniecībām, piemēram, ar «Enigmu».
Fantāzijā daudz īstenības
Dainis Īvāns sacīja, ka Eidis viņa grāmatu vēl neesot lasījis, darīšot to ziemā. Kopdarba sākumā Eduards Pāvuls viņu brīdinājis: tev nebūs, ko rakstīt, es neesmu dzerstījies, vienmēr esmu steidzies uz māju un mīlējis tikai vienu sievieti – sievu. Formu, kā piekļūt Eidim, viņš nosapņojis. «Tā, protams, bija fantāzijas pirts, kurā abi pērāmies, un tajā es varēju ielikt Eida personību,» stāstīja Dainis Īvāns. «Grāmatā ir daudz fantāzijas, bet tajā – daudz īstenības.» Lielāko daļu no pusstundu ilgā monologa viņš veltīja savam varonim, atbildot Eida vietā uz publikas neuzdotiem jautājumiem. Visaugstākais sasniegums «jūtu atdzīvināšanā» bijusi izrāde «Romeo un Džuljeta». Simtiem nelasītu vēstuļu Eduards Pāvuls ielidinājis papīrgrozā. Bet meitenes zagušas aktiera portretus no Dailes teātra foajē. Dainis Īvāns ir pārliecināts, ka tā vairs nekad nebūs, jo tādi aktieri kā Eduards Pāvuls piedzimstot tikai reizi simt gados.
