Aija Spriņķe pagājušo nedēļu sāka kā Bauskas novada administrācijas sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja, bet beidza kā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Bauskas filiāles vadītāja.
– Tā bija svarīgu pārmaiņu nedēļa, pametu nodaļu, kuru pati biju izveidojusi, kad sāku strādāt 2014. gada janvārī. Ir nedaudz žēl, jo šai vasarai bija idejas. Tagad visu saimniecību esmu nodevusi pienākumu izpildītājai. Drīz vien konkursā noskaidros, kas vadīs šo nodaļu turpmāk. Tam jābūt cilvēkam ar labām komunikācijas spējām, elastīgu domāšanu, jāorientējas tūrisma jomā un jāmāk vēstīt pašvaldības idejas. Man daudzi vaicājuši, vai nekļūšu atkal par deputāti. Likums pašvaldību deputātiem neparedz iespēju atgriezies, kā to var darīt Saeimā ievēlētie. Ja tāda iespēja būtu, es nevaru pateikt, kā rīkotos. Man šķiet, kā deputātei mans pienesums daudzu problēmu risināšanā bijis būtisks.
Kā augstskolas filiāles vadītāja es atgriežos pedagoģiskajā darbā, kas ir mana pamatprofesija. Tas ir izaicinājums, taču es nebaidos. Ja reiz man dota iespēja, nedomāju, ka būtu bijis prātīgi atteikties. Ir daudz ideju filiāles darba izvēršanai, ir konkrēti uzdevumi, par darba trūkumu nevarēšu sūdzēties. Darba vietas maiņa bija arī emocionāls process.
Pārmaiņas dzīvē notikušas ļoti skaistā un rosīgā laikā – ir īstais brīdis dārza darbiem. Mans tētis ir agronoms, no viņa esmu saņēmusi daudz vērtīgu norādījumu. Esmu pārliecinājusies, ka Mēness fāžu ievērošana ietekmē augšanu, ražu. Varu izbaudīt ziedēšanas burvību. Ar vienu ausi interesējos par nedēļas galvenajiem notikumiem. Prieks par Justa iekļūšanu «Eirovīzijas» finālā. Lai arī kā šo konkursu noliegtu, mēs tomēr sirdī esam patrioti, tādēļ panākums priecē. Mūsu hokejistu gaitas Maskavā cītīgi nevēroju, tomēr situāciju turnīrā pārzinu, un man kā nespeciālistei, protams, ir viedoklis par mūsu puišu spēli.
