Kopš svētdienas, 9. jūlija, Vecumnieku pagastā gan mežinieki un ugunsdzēsēji, gan vietējie iedzīvotāji mēģina mežā apturēt liesmas, kas plosās aptuveni 20 ha platībā.
Kopš svētdienas, 9. jūlija, Vecumnieku pagastā gan mežinieki un ugunsdzēsēji, gan vietējie iedzīvotāji mēģina mežā apturēt liesmas, kas plosās aptuveni 20 ha platībā.
Kā pastāstīja Valsts meža dienesta (VMD) Ugunsdzēsības daļas vadītājs Arnis Gertners, ugunsgrēks izcēlies no dzelzceļa uzbēruma joslas, kurā visticamāk ielavījusies dzirkstele no braucošo vilcienu sastāviem. Viņš uzsver, lai nepieļautu šādu situāciju citviet, gar brauktuvju malām jāsagatavo mineralizētās joslas – zemi pāris metru platumā uzar, lai liesma, kas izceļas no dzirksteles vai nomestas cigaretes, netiktu pāri arumiem mežā. Patlaban ugunsgrēka dzēšanu sarežģī grūtības piekļūt degošām platībām, jo ar speciālajām automašīnām nav iespējams piebraukt klāt. Tāpēc līdz degšanas vietām nākas aizvilkt šļūtenes, kuras var salikt līdz pat divu kilometru garumam. Liesmu slāpēšanā izmanto arī pārnēsājamus 20 litru ūdensmaisus, kuri savienoti ar nelielu pumpīti.
Ar šādiem pumpīšiem, lāpstām, cirvjiem rokās pirmdienas pusdienas laikā mežā satiekam pārdesmit vīru. Gaisa temperatūra tobrīd sasniegusi plus 30 grādu atzīmi, bet uguns radītais karstums pastiprina svelmi vēl vairāk. Meža dienesta darbiniekus speciālais apģērbs pasargā no liesmām, taču ne no milzīgā karstuma. Melniem sodrējiem nokvēpušās sejas izceļ sviedru tērcītes, kas aumaļām līst pār vīru vaigiem.
Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības ugunsapsardzības inženieris Edgars Piķelis atzīst, ka šādu situāciju vēl Bauskas rajonā nav pieredzējis. “Kad uguns zaļo rotu noposta līdz vienam hektāram, saķeram galvas, bet tagad ir pavisam švaki. Liesmas plosās 20 hektāros. Šis ir tīrais priežu mežs, bet apakšā, zemsedzē, ir kūdras slānītis, kas vēl īpaši apgrūtina dzēšanas darbus.
“Mēs varam tikai mēģināt uguni ierobežot, bet sazin, cik ilgi nāksies ar to cīnīties,” stāsta E. Piķelis. Viņš secina, ka ugunsapsardzība ar katru gadu pasliktinās. Tehnika ir novecojusi, bet jauna netiek gādāta. Zemgales virsmežniecībā ir tikai četras ugunsdzēšamās automašīnas. Ir sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, taču dziļāk mežā viņi ar savu tehniku netiek.
“Neapšaubāmi svarīga ir savlaicīga nelaimes pamanīšana, taču atalgojums ugunssargiem torņos ir niecīgs. Grūti arī atrast cilvēkus, kuri par samaksu, kas mazāka par simt latiem, būtu ar mieru laiku pavadīt diezgan lielā augstumā un karstumā,” skaidro E. Piķelis.
Tagad meža darbinieku lielākais palīgs būtu lietus. Negaiss, kas pirmdien plosījās Bauskas rajonā, Vecumniekiem gājis secen. Vecumnieku mežniecības mežsargs Ainis Rušmanis norāda, ka tas ir kā likums, ja citviet līst, tad Vecumniekos ne piles, bet, kad lietu nevajag, tas vienmēr savu devumu sniegs Vecumniekiem, bet citur ne. Mežsargs rāda arī uguns nopostītās koku saknes. “Šie vairs nebūs dzīvotāji. Uznāks spēcīgāks vējš, un tā būs ļoti laba augsne vējgāzēm,” atzīst A. Rušmanis.
Viņš akcentē, ka daba šogad ir parūpējusies par karstumu un sausumu. Ugunsbīstamība mežos sasniegusi ceturto klasi un turpina paaugstināties. Meži ir pārvērtušies par pulvera mucām.
Liesmas mežā var virzīties neparedzamā ātrumā. Bezvējā uguns, zālē gruzdēdama, var izplesties 2 – 3 metrus minūtē, bet vējainos apstākļos sarkanais gailis var uzklupt ar ātrumu 10 metru sekundē un aprīt visu, kas gadās pa ceļam.
Ja turēsies tāda gaisa temperatūra kā līdz šim, iedzīvotājiem mežā jābūt īpaši uzmanīgiem ar uguni. Šķiltavas un cigaretes jāatstāj mājās. Taču, ja zaļās rotas tuvumā plānoti kādi dedzināšanas darbi, par tiem jāinformē dežuranti tuvākajos ugunsnovērošanas torņos, aicina mežsargs.
