Pilsētas Kultūras centrā politiskā diskusija «Kā pārvietoties pa lauku ceļiem» piektdien, 19. septembrī, ritēja mierīgi, nebija skaļu repliku no zāles, arī politiķi solījumos bija piezemēti.
Bauskā neieradās iepriekš pieteiktais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Zemgales apmeklējuma vietā viņš izvēlējās braucienu uz Latgali, jo tur startē no «Vienotības» saraksta. Partiju Bauskā pārstāvēja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis. Bija ieradies ekspremjerministrs Aigars Kalvītis no saraksta «Vienoti Latvijai», Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš no Latvijas Reģionu apvienības, kā arī partijas «Latvijas attīstībai» Zemgales saraksta līderis Vladimirs Reskājs.
Jāatjauno autoceļu fonds
Aigars Kalvītis pavēstīja, ka mums diezin vai būs tādi ceļi kā Holandē, un iemesls ir mazais iedzīvotāju skaits un autoceļu daudzums. Ekspremjers uzsvēra, cik gan ir labi, ka viss nav asfaltēts un iebraukt mežā sēnēs vai medībās var pa maziem lauku ceļiem. V. Reskājs norādīja, ka iepirkumos jāatsakās no zemākās cenas principa, citādi neizdosies uzlabot būvēto ceļu kvalitāti. V. Valainis skaidroja, ka šogad no ietaupītajiem līdzekļiem izdevies atjaunot par 300 kilometriem vairāk, nekā bija plānots.
Premjera Einara Repšes valdība 2003. gadā likvidēja Valsts autoceļu fondu, paredzot, ka ceļu ikdienas uzturēšanai, remontiem un būvei izmantos līdzekļus no kopējā valsts budžeta. Laiks ir pierādījis šī lēmuma nepareizību, atzina visi diskusijas dalībnieki. V. Reskājs skaidroja, ka ceļu būvētāji tad varētu prognozēt darbus, atbilstīgi tiem veidot tehnikas parku.
Nestrādā naktīs
Uzņēmējs no Bauskas Indulis Pētersons iebilda pret pilsētas tranzīt-ielu remontu. Viņš vēlējās zināt, kādēļ ceļinieki nestrādā naktīs, kad viņu rosīšanās radītu mazāk neērtību braucējiem. V. Valainis skaidroja, ka darbs naktsmaiņās sadārdzinātu projektu. Viņš norādīja, ka šogad izdevies mainīt ierasto kārtību un ceļinieki darbus daudzviet varējuši sākt jau aprīlī, intensīvāk strādājot vasaras mēnešos.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks atgādināja kandidātiem par netaisnību, ka pašvaldībai jāiegulda prāvi līdzekļi valstij piederošā tranzītceļa un tilta pār Mūsu remontam. Viņš minēja, ka diennaktī pa šoseju A7 Bausku šķērso ap 10 000 automobiļu, kam vajadzīgs apvedceļš. V. Valainis atbildē bija kategorisks – jaunu maģistrāļu būve valstī nav plānota, jāsakārto esošie ceļi. Nesen ekspluatācijā nodotais 70 km garais ceļš Tīnūži–Koknese valstij izmaksājis ap 70 miljoniem eiro.
D. Liepiņš uzskata, ka valstī jābūvē jauni ceļi, bet tas jādara privātās un publiskās partnerības ceļā. Ja to uzticētu privātajiem uzņēmējiem, ceļu no Saulkalnes līdz Ārcei varētu uzbūvēt četru līdz sešu gadu laikā. A. Kalvītis ieteica – sākot būvēt ātrgaitas dzelzceļu «Rail Baltic», tajā pašā transporta koridorā jābūvē arī autoceļš.
Atbalsta savējos
«Bauskas Dzīve» vēlējās uzzināt kritērijus, pēc kuriem tiek izraudzīti remontējamo ceļu posmi. Ceļš cauri Uzvaras ciemam remontēts, pateicoties «Vienotības» ziedotāja uzņēmēja Arņa Vēja atbalstam, lai gan satiksmes intensitātes ziņā ceļš uz Ādžūniem ir noslogotāks. Melnais segums uzklāts uz ceļa gar Bruknas muižu, kur mīt nedaudzi cilvēki, bet jaunsaulieši joprojām dzīvo putekļaina ceļa malā. V. Valainis atbalstu ceļu sakārtošanai Zemgalē nevēlējās saistīt ar partijas labvēli. Taču V. Reskājs norādīja, ka Zilupes novada domes priekšsēdētājs tādēļ vien izstājies no «Saskaņas centra» un aizgājis uz «Vienotību», lai novadam atvēlētu prāvus līdzekļus ceļu remontiem.
Diskusijā runāja par nepieciešamību mainīt attieksmi pret uzņēmējiem, īpaši mazajiem, atbalstot viņus ar nodokļu politiku. Kaut arī no publikas politiķi saņēma pārmetumu par nekompetenci un negodīgumu, skaļi strīdi neizcēlās. No kandidātu puses nāca pa kādam tukši populistiskam solījumam, tomēr piena upes ķīseļa krastos neviens neuzdrošinājās piedāvāt.
