Pilsētas svētki sestdien, 8. septembrī, bija jāsvin pelēkās krāsas ielokā. Lija jau no paša rīta.
Pilsētas svētki sestdien, 8. septembrī, bija jāsvin pelēkās krāsas ielokā. Lija jau no paša rīta.
Ar īsiem pārtraukumiem lietus nerimās līdz pat vakaram. Tomēr mitrais laiks nebija spējis nobaidīt atpūtas dienas baudītājus, kuri no Bauskas un laukiem devās uz Pilskalnu.
Ziedi simbolizē upes
Nesteidzīgāki kājāmgājēji piestāja un aplūkoja ziedu kompozīcijas pie rajona Padomes ēkas. Kaut gan Bauskā 13 vietās tirgojas ar puķēm, aicinājumā rotāt pilsētu svētkos bija ieklausījusies tikai četrotne. Bauskas tautas nama speciāliste Nora Trasūne «Bauskas Dzīvei» vēstīja, ka neviens nav īpaši lūgts, paļāvušies tikai uz atsaucību.
Ziedu salona «Kamēlija» jaunās un jaukās floristes ar sūnām, augļiem, mārtiņrozēm un pat čiekuriem bija veidojušas improvizāciju par trim Bauskas upēm – Mēmele un Mūsa saplūda Lielupē. Inta Sīmane un Ineta Dzidruma skolojušās pie populārās floristikas meistares Ritas Garaissils. Kā zinādams kompozīcijas ideju, Bauskas pensionāru koris «Sarma» dziedāšanu sāka ar «Līgodama upe nesa». Kristīne Rikmane no Mežotnes pagasta zemnieku saimniecības «Rikmaņi» bija centusies ar diviem lielu ziedu un zaļumu zvaniem izteikt rudens atnākšanu. Dace Pažemecka no Mežotnes pagasta kopā ar radu pulciņu bija sakārtojusi kompozīciju, kas tika eksponēta dīķī. Daces darbdienas aizrit Mežotnes pilī, kur viņai ar ziediem jārada klasicisma arhitektūras ēkai piemērota gaisotne. Mežotnes mazpulks bija sagatavojis nelielu, bet īpašu sveicienu Bauskai no rudens veltēm.
Ar grābeklīti «vāc ūdeni»
Lietus, protams, izjauca kultūras programmu. Mazie «Mēmelītes» dejotāji gan braši dipināja pa ūdens paltīm, meitenīte ar grābeklīti atdarināja siena vākšanu, bet jāgrābj bija ūdens. «Aprīļa pilienu» solistu dziedājums tika dēvēts par «Septembra pilieniem». Estrādē zem jumta varēja muzicēt pilsētas Mūzikas skolas pūtēju orķestris.
Divas tirgus meitas, kuru tēlos iejutās Ilva Vansoviča un Indra Zviedre, ar nokavēšanos, bet sagaidīja randiņu. Ieradās stalti kungi, kas pārstāv Latvijas Spēkavīru asociāciju. Šīs organizācijas sekretārs jelgavnieks Aleksandrs Radzevičs vēstīja, ka stipro vīru uzstāšanās šovasar kuplinājusi dažādus svētkus, arī Rīgas 800 gadu jubileju un Piena dienu Jelgavā. Katrā programmā spēka pārbaudes sacensības papildina izklaides elementi.
Kaut arī vakarpusē lietus pierima, iecerētā «Piektdieņu» programma un zaļumballe bija jāatceļ. Tirgotāju transports vairs nevarēja pārvietoties gar Mūsas krastu, tas mājup devās pa asfaltēto gājēju ceļu.
Jaunie noteikumi rada citādāku vidi
Šoruden, organizējot gadatirgu, Bauskas tautas nama administrācija izvirzīja nosacījumu, ka pārdot var tikai Latvijā ražotas preces. Pieteicās nepilns simts mūsu zemes ražojumu pārdevēju. Vairāki tirgus apmeklētāji «Bauskas Dzīvei» atzina, ka tā gan ir bijusi laba doma. Vera un Zaiga jau gudrojušas, kādām «lupatām» pievērst uzmanību, bet tad atcerējušās – to nebūs. Abas secināja, ka patīkami bijis vērot dažādus amatniecības darinājumus, puķu un košumaugu stādus, saimniecībā derīgas lietas. Abas baušķenieces mājās nesa medus burciņas, kuras biškopis Jānis Možeiks bija atvedis no Neretas. Dravnieks pircējiem piedāvāja patīkamu cenu – divi lati par puslitra burciņu – un skaidroja, ka bites no liepām gan nektāru nav vākušas, jo šo koku ziedi šovasar nemedojuši. Toties dažādu citu pļavu un meža augu buķete ir izgaršojama neretnieka bišu vāktajā medū. Vēl vairāki citi bitenieki piedāvāja savu produkciju, arī šūnās ievākotu.
Zušu mazuļus atved no Anglijas
Kas gan tirgus būtu bez ēdamā un dzeramā. Pēdējā gan pamaz. Baušķenieki pirka arī Rāznas ezerā zvejotus zušus. Andris un Kaspars stāstīja, ka zivis esot tikko kūpinātas. Alkšņa malkai virsū uzlikts kadiķītis, un tad zivtiņai cits aromāts. Zušu tirgotājus Bausku apmeklēt iedrošinājis Skaistkalnes Kanepenes tirgus, kur visa prece izpirkta. Kaspars atzina, ka Bauskā esot turīgi ļaudis. Jau pēc apģērba to varot spriest, piemēram, salīdzinājumā ar limbažniekiem baušķenieki izskatoties labāk ģērbušies. Runātīgie zušu puiši bilda, ka zivju mazuļi tiek vesti no Anglijas.
No Lubānas purviem dzērvenes bija atvedusi Putniņu ģimene. Jau daudz gadu viņi rudeņos braucot uz Bausku. Jūlijs Putniņš ieteica, lai gadatirgu rīko vienu nedēļu vēlāk, tad dzērvenes esot ienākušās sārtākas.
Pie Baldones konditorejas ceha nojumes netrūka pircēju. Daži noskatīja kliņģerus, kas ir īpatnēja šīs pilsētiņas vizītkarte. Pārdevēja Aija Timuka apgalvoja, ka receptūra nav mainījusies – tas ir tikpat trekns, ar kanēli un rozīnēm bagātīgi papildināts.
Bauskas tautas nama darbinieki pat brīnījās, ka lietainais laiks nav spējis nobiedēt ne tirgotājus, ne pircējus, kuru tomēr bija ļoti daudz.
