Pēc divu lietainu dienu pārtraukuma vakar daži zemnieki atkal devās uz laukiem, lai mēģinātu novākt jauno ražu.
Graudaugu un tehnisko kultūru devums šovasar būs labs, ja lietus vai krusa neradīs zudumus. Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti prognozē labu ziemāju kopražu – 689,7 tūkstošus tonnu.
Iekarsušos atdzesē
Mūspusē pirmie kombaini uz lauka devās pirmdien, 31. jūlijā. Tiesa, pļaušanas laiks nebija ilgs – jau pusdienlaikā nomācās debesis un sākās lietusgāzes.
Bauskas novada Brunavas pagasta zemnieku saimniecības «Krišjāņi» saimnieks Jānis Straģis strādāja rapšu laukā. Moderno kombainu iespējas ļauj uzreiz gūt priekšstatu par novākto ražu – kāds mitrums, cik daudz, un iegūtie dati izskatās labi.
«Pirmais riņķis liecina, ka mitrums ir normāls – 14 procenti. Izskatās labi – varētu būt vairāk, nekā plānots. Var vēl nedaudz gaidīt, lai pagatavojas, bet apšaubu, vai būtu vērts,» teic saimnieks.
«Galvenais – lai nav krusas vai negaisa,» uz lauka, vērojot debesis, ar bažām saka J. Straģis. Sāk smidzināt un pēc kāda brīža līst jau diezgan spēcīgi. Ar to arī pirmdienas ražas vākšanas beigusies. «Muļķīgākais jau, ka esi iekarsis un esi gatavs strādāt, bet lietus visu pārtrauc,» pukojas saimnieks.
Vajag siltumu
Līdzīgi klājies citiem Bauskas novada zemniekiem. «Pagaidām mūsu kaltē ievesta tikai viena krava,» stāsta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Saimnieks V» vadītāja Mārīte Ķikure.
Viņa atzīst, ka raža nav pietiekami gatava. Esot cerības, ka pēc divām lietainajām dienām nedēļas otrajā pusē vēl kaut ko novāks. Tiesa gan, saulainas dienas bez lietus sola tikai nākamnedēļ. «Ja līs vietām, tad būs kā parasti – zemnieki skraidīs pa laukiem, meklējot tos, kur nav nolijis,» paredz M. Ķikure.
Par gaidāmo ražu pagaidām esot pāragri runāt – krusa un lietusgāzes var to nopietni pabojāt. «Kad būsim nokūluši visus graudus, tad varēsim vidējo ievākumu rēķināt. Arī rapšiem pagaidām augšējās pākstis ir gatavas, apakšējās pazaļas. Pļaujot apakšējās neizkuļas, tie ir zudumi. Ja būtu vismaz viena karsta un sausa nedēļa, nogatavotos vienmērīgi,» teic «Saimnieks V» vadītāja. Viņa vērtē, ka kviešus sāks pļaut ne ātrāk kā pēc nedēļas, jo šogad viss vēlāk nogatavojas.
Uz lauka atstāt nevar
Vecumnieku novada Bārbeles pagasta zemnieks Jānis Bračka ar kombainu izbraucis uz lauka gan pirmdien, gan ceturtdien. Viņa saimniecībā pirmā raža ir stiebrzāļu sēklas – tās šogad novāc un nākamgad pārdos liellopu turētājiem.
«Pļāvums vēl mitrs, bet jāvāc nost. Sēklas jau gatavas – ja atstās uz lauka, vārpas lūzīs un sēklas dīgs vārpās,» teic J. Bračka.
Bārbelietis vērtē, ka citām kultūrām vajag vēl vienu sausu un siltu nedēļu, lai varētu ķerties pie kvalitatīvas kulšanas. Viņš piekrīt citu zemnieku iepriekš paustajam vērtējumam – vēlā pavasara dēļ ražas novākšana arī kavēsies par nedēļu vai divām. «Laika apstākļi šogad ir ļoti mainīgi, neko paredzēt nevar,» tā J. Bračka.
Kā prognozē Norvēģijas meteoroloģijas institūts vietnē yr.no, līdz nākamās nedēļas beigām gaidāms mēreni silts laiks, naktī temperatūra nenoslīdēs zem 14 grādiem, dienā gaiss sasils līdz 22 grādiem. Negaiss un lietus iespējams svētdien, nākamo ceturtdien un sestdien.
LLKC prognozē, ka graudaugu kopraža šovasar varētu būt ievērojami labāka nekā pērn. Ziemas kviešu un rapšu platības pieaugušas, salīdzinot ar pērn apsēto, savukārt rudzu un tritikāles iesēts mazāk. Mazākās platībās iestādīti arī kartupeļi, taču to raža paredzama lielāka nekā pagājušajā gadā.
UZZIŅAI
Ražas prognoze 2016. 2017.
(tūkst. t)
Ziemas kvieši 1352,2 1423,5
Rudzi 126 115,6
Tritikāle 32,2 21,9
Ziemas rapši 217 270
Kartupeļi 554 565,8
Dati: LLKC.
Vērtē eksperti
Ieva Litiņa, LLKC Bauskas biroja augkopības speciāliste
Veldre vietām
– Mūsu novadu laukos stiprais lietus nav nodarījis postījumus, retam miežu laukam redzama neliela veldre. Ja tā ir lielāka, visticamāk, pieļautas mēslošanas kļūdas. Mežotnes pagastā vienā laukā pagāzta mazāk sastopama kultūra – lini, tomēr tā ir lokāla parādība. Laukos ar veldri zemniekiem jārēķinās ar zudumiem ražas novākšanas gaitā. Miglošana šogad bija svarīga arī citām kultūrām. Kartupeļiem tīrumos, kur agrotehnika nav ievērota, vietumis ir puve un attīstījusies lapu sausplankumainība.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs
Jāplāno sēja
– Zemgalē jau sākta graudaugu kulšana, kaut ziemāju veģetācija šovasar aizkavējusies par 7 – 10 dienām. Graudaugu ražība ierasti labāka ir Zemgalē – ziemas kvieši prognozēti 4,8 t/ha, ziemas rapši – 3,1 t/ha. Dažviet sējumos, galvenokārt rudzos, novērota veldre, taču ļoti retās vietās. Ja turpmāko nedēļu būs saulains un silts laiks, ziemāju kvalitāte būs tāda, kā cerēta. Saimniekiem jau jāsāk domāt par nākamo sezonu un jāplāno ziemas rapšu sēja, kas vēlākās ziemāju novākšanas dēļ būs ļoti saspringta.
