«Pagasta padome man uzdāvināja sienas pulksteni un atzinības rakstu arīdzan,» lepojas pensionāre Anele Liškauska.
«Pagasta padome man uzdāvināja sienas pulksteni un atzinības rakstu arīdzan,» lepojas pensionāre Anele Liškauska. Viņas lauku māja «Lantūgas» šovasar tika izvirzīta konkursam «Mežotnes pagasta sakoptākā sēta».
Aneles ģimenes nams atrodas neapdzīvotā apvidū četrus kilometrus no Mežotnes centra. No pakalna paveras brīnišķīga ainava ar Lielupes līci un Grāvendāles parka aprisēm viņā krastā.
Bērnus skaitot, sajūk rēķini
Jau 48 gadus «Lantūgās» kopā ar vīru Jāzepu dzīvo desmit bērnu māte Anele. Jaunākajiem dvīņiem ir 33 gadi, vecākajam dēlam – 44, divu bērnu šaizemē vairs nav. Anelei sajūk rēķini, skaitot savējos. Viņa nosauc septiņu bērnu vārdus, līdz atceras, ka astotais – Jānis – taču dzīvo Krievijā.
Žeimē dzimusī lietuviete Anele priecājas, ka «Lantūgas» beidzot pieder pašiem. Viņi māju privatizējuši. Agrāk šeit dzīvojušas vairākas ģimenes un kārtības neesot bijis nekādas. «Kad palikām vieni, visu sakārtojām. Re, jasmīnus, ceriņus un ķiršus atvedu no Lietuvas, eglītes un kadiķīšus no Baltkrievijas. Braucu pie dakteriem un atceļā paķēru līdzi kociņus,» Anele rāda savu lolojumu – dārzu. Iepriekšējā naktī salna «nokodusi» dālijas, un saimniecei sāp sirds. Toties pīlādžiem aukstums nekaitē. Tos Anele iedēstījusi tāpēc, ka Jāzepam pīlādži ļoti patīkot, viņš varot stundām skatīties uz sarkanajiem ķekariem.
Katra lieta savā vietā
Katru svētdienu Anele un Jāzeps ņem velosipēdus un dodas «ceļojumā». Divriteņus viņi atstāj Mežotnē, tad kāpj autobusā, lai brauktu uz Bauskas katoļu baznīcu. «Mūsu dzimta ir ļoti ticīga. Dažreiz joki nāk prātā – sak, iekāpsim visi taisni debesīs,» šķelmīgi smaida Anele.
Liškausku māte pagūst visu – gan saimniecību apkopt, gan dabas skaistumu baudīt. Saimniecībā ir zirgs, govis, cūkas, mājputni. Kūtiņa izskatās tik kārtīga, ka svešinieks, ienākot pagalmā, to varētu noturēt par malkas šķūni. Katrai lietai ir savs stūrītis, un saimnieces iedibināto kārtību neviens nedrīkst izjaukt. Spodrās piena kannas un kastroļi gluži kā izstādē sakarināti uz koku stumbriem. Anelei patīk, ja ciemiņi slavē viņas izgudrojumu: «Mēs, lietuvieši, esam kārtīgi ļaudis. Nevienai saimniecei Žeimē kannas pa sētsvidu nemētājas. Dikti labi ir «Lantūgās» – miers, tīrība, neviena dzērāja visā apkaimē. Ja kādu pamanītu, nudien, nošautu!»
