Latvijā pagaidām vēl neviens gaļas pārstrādes uzņēmums nav saņēmis sertifikātu, kas ļautu produkciju eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm.
Latvijā pagaidām vēl neviens gaļas pārstrādes uzņēmums nav saņēmis sertifikātu, kas ļautu produkciju eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm.
Toties Lietuvas trīs gaļas pārstrādes uzņēmumi – «Vilke», «Skinija» un «Mažeikiu mesine» – jau pērn ieguva eirosertifikātu un ir atraduši vietu Eiropas tirgū.
Skolotājs pārstrādā gaļu
Pirmais Eiropas sertifikātu gaļas pārstrādes nozarē Lietuvā saņēma uzņēmums «Mažeikiu mesine». Tas ir ģimenes uzņēmums, kas savu darbību sāka pirms deviņiem gadiem praktiski tukšā vietā. Tas nebija kāds no padomju laikos būvētiem gaļas pārstrādes monstriem. Arī ģimene, kas vada šo biznesu, līdz tam nebija strādājusi tāda veida ražošanā. Pašreizējais uzņēmuma prezidents Remigijus Petraitis, kā izrādās, ir bijis skolotājs. Tagad, pēc deviņu gadu darbības, «Mažeikiu mesine» ir trīs lielāko Lietuvas gaļas pārstrādes uzņēmumu vidū un aizņem 10 – 12 procentu no tirgus.
Kad 1997. gadā uzņēmums nolēma gandrīz pilnībā pārkārtot ražošanu, lai tā atbilstu ES prasībām, citi raudzījušies uz šo jaunpienācēju ar izbrīnu. Toreiz vēl Eiropas tirgus likās tāls un nesasniedzams, turklāt modernizācija prasīja ievērojamus līdzekļus. «Mažeikiu mesine» tā izmaksāja aptuveni divus miljonus ASV dolāru. «Lai saņemtu ES sertifikātu, mums vajadzēja divus gadus. Tas bija grūts laiks – ES inspektori uzņēmumu pārbaudīja četras reizes. Lai gan pēdējās pārbaužu reizēs nekādus pārkāpumus nekonstatēja, Eiropas sertifikātu joprojām mums nepiešķīra,» stāstīja R. Petraitis. «Vērsāmies gan pie valdības, gan pie preses. Un kad jau vairs tikpat kā necerējām, ka saņemsim sertifikātu, pēkšņi mums paziņoja, ka esam atzīti.»
Tagad ES eksperti varot bez brīdinājuma ierasties uzņēmumā jebkurā laikā. Lietuvas veterinārā dienesta inspektori uz plānveida pārbaudēm ražotnēs un kautuvē ierodas divas reizes gadā.
Tautieši Īrijā palīdz pārdot «padomju desu»
Eksportēt savu produkciju uz ES dalībvalsti Īriju uzņēmums sāka šī gada sākumā, un šai iecerei realizēties palīdzēja… tautieši. «Mažeikiu mesine» izdevās atrast kādreizējos Lietuvas iedzīvotājus Dublinā, kuriem piederēja veikali un kuri bija ar mieru tajos izvietot desas no Lietuvas. Tur dzīvojot aptuveni desmit tūkstoš kādreizējo Lietuvas iedzīvotāju, kā arī citu bijušo Padomju Savienības republiku, tai skaitā Latvijas, iedzīvotāji, kuri vēl atceras, kā garšoja desa padomju laikos.
Citi eksporta tirgi, piemēram, Lielbritānija, ir atrasti ar starptautisko izstāžu palīdzību. Par perspektīvu R. Petraitis vērtē Vāciju. Uz turieni jau ir aizsūtītas izmēģinājumu paraugi. Pēc viņa stāstītā, Vācijā esot aptuveni 900 veikalu, kuru īpašnieki ir kādreizējie Padomju Savienības pilsoņi. Viņi joprojām ar nostalģiju atceras toreiz nopērkamās desas un tāpēc arī tagad pieprasa tieši tādas – pēc padomju laiku receptēm ražotas.
Kā kaimiņiem pazuda kontrabanda
Lietuvā, atšķirībā no Latvijas, gaļas nozarē tikpat kā neesot kontrabandas. R. Petraitis to skaidro ar valsts politiku, kas ir virzīta uz to, lai nepieļautu importa gaļas kā izejvielas nonākšanu tirgū.
«Oficiāli, protams, nedrīkst to aizliegt, bet mūsu veterinārais dienests spēj panākt, ka šāda produkcija tikpat kā nenonāk mūsu tirgū. Gaļas pārstrādē drīkst izmantot tikai vietējo cūkgaļu un liellopu gaļu,» neslēpa R. Petraitis.
Kontrabandas apjoms ir samazinājies proporcionāli tirgū realizētajam gaļas daudzumam. Vēl pirms divarpus gadiem Lietuvā tirgos tika realizēti 48 – 49 procenti gaļas izstrādāju- mu, taču tagad vairs tikai 20 procentu.
«Nav noslēpums, ka tirgos nonāca ne tikai oficiālu uzņēmumu produkcija, bet arī bezdokumentu un kontrabandas gaļa. Lietuvā lielveikali aizņem 65 procentus mazumtirdzniecības tirgus, Latvijā – no 25 līdz 30 procentiem, ES valstīs – 85 procentus,» sacīja R. Petraitis.
Lietuvas gaļas ražotāju asociācija ir panākusi, ka nākamgad gaļas izstrādājumiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) būs vairs tikai pieci procenti pašreizējo 18 procentu vietā. (Latvijā joprojām PVN likme pārtikas produktiem ir 18%). Līdz ar to nodokļu nemaksātājiem vairs nebūs tikpat kā nekādu priekšrocību.
Vēl viens kontrabandas izzušanu veicinošs faktors ir uzņēmumu piemērošanās ES prasībām un paškontroles sistēmas ieviešana.
