Trīs gadus mācīties un dzīvot Jūrmalā. Baibai Strodei mācoties Uzvaras vidusskolā, «Bauskas Dzīve» atbalstīja baušķenieka masiera Armanda Skudras aicinājumu vākt ziedojumus, lai meitene varētu iegādāties datoru.
Trīs gadus mācīties un dzīvot Jūrmalā
Baibai Strodei mācoties Uzvaras vidusskolā, “Bauskas Dzīve” atbalstīja baušķenieka masiera Armanda Skudras aicinājumu vākt ziedojumus, lai meitene varētu iegādāties datoru. Pagājuši četri gadi, un Baiba strādā diplomdarbu.
Atbilstīgi iespējām
Armands Skudra un Baiba Strode ir cilvēki ar īpašām vajadzībām un īpašu centību, meklējot savu vietu dzīvē. Armands ir sekmīgs savā masiera praksē, bet Baiba šogad gatavojas iegūt biroja vadības specialitātes diplomu pēc mācībām Sabiedrības integrācijas centra programmā. Kopš janvāra viņa ir praksē Gailīšu pagasta padomē, veicot lietvedes pienākumus un strādājot zemes ierīkotājas Aijas Fridrihsones vadībā.
Baiba stāsta, ka gadu pēc vidusskolas nācies gaidīt, kad Sabiedrības integrācijas centrā Jūrmalā būs viņas iespējām piemērotas mācības un vieta kopmītnē. Baibai tas ir īpaši svarīgi, jo bez citu palīdzības viņa nekur tālu aizstaigāt vai aizbraukt nespēj.
“Dzīvoju tieši mācību centra ēkā, kas ir pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ratiņniekiem. Šis centrs ir lieliska vieta šādiem cilvēkiem, kur apgūt profesiju. Esmu pirmās grupas invalīde, tāpēc valsts finansējums nodrošina visu – mammai nebija jāmaksā ne par mācībām, ne dzīvošanu, ne uzturu.
Trīs gadus dzīvot Jūrmalā – arī tas ir liels ieguvums. Kad vēl ko tādu varētu atļauties? Atceros, ka pirms mācību sākšanas ar īpašiem testiem tika pārbaudītas manas spējas un arī zināšanu atbilstība lietvedes pienākumu veikšanai. Šim nolūkam izveidots speciāls kabinets, jo viena lieta ir, ko invalīds vēlas, cita – ko spēj,” stāsta Baiba.
Labi saprotas
Baibas prakses vadītāja Gailīšu pagasta padomē ir bijusi zemes ierīcības speciāliste Aija Fridrihsone. Viņa atzīst, ka jaunietei lietvedes darbā nav pieredzes, pieļautas arī kļūdas, bet no tām var mācīties tikai strādājot. Turklāt meitene ir ļoti centīga: “Baiba man ļoti palīdzēja, sagatavojot, reģistrējot un izsūtot ap 2000 paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli. Viņai padodas saprasties ar cilvēkiem, uzklausīt tos, jo nereti pie mums atnāk pat bez konkrētas vajadzības, tikai aprunāties. Tāpēc man šķiet, ka Baibai piemērotāks būtu darbs ar cilvēkiem, nevis papīriem.”
Aija Fridrihsone stāsta, kā abas kopā apmeklējušas seminārus Bauskas rajona Padomē un Jelgavas pilī. Svarīgākā lieta ir nokļūt sanāksmes telpā. Pie ēkas ir uzbrauktuve, pa kuru arī ar kruķiem vieglāk uziet, bet kā tikt tālāk par pirmo stāvu? Jelgavā, Lauksaimniecības universitātē, ne viens vien pieteicies palīdzēt, atvainojoties, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām senā, skaistā pils galīgi nav piemērota.
Baiba atmet ar roku – arī Uzvaras vidusskolā kāpusi pa kāpnēm, kurš tad nu viņu nesīs.
Justies noderīgai
Uzzinot, ka Baiba meklē prakses vietu, Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips nav vilcinājies ar piedāvājumu: “Savējiem ir jāpalīdz. Grūtāk ir solīt darbu, jo zinām, ka tiks veidots novads, Gailīšu pašreizējā pagasta vieta tajā nav skaidra.”
Priekšsēdētāja palīdze Dzintra Boča uzsver, ka lietvedībā nepieciešamas ļoti labas latviešu valodas zināšanas, bet apmācību programmā lielāks uzsvars ir uz svešvalodu un amata tehnisko pusi. Tas jūtams, arī vērtējot Baibas prasmes. Taču Dzintra Boča nenoliedz meitenes vēlēšanos strādāt.
Ar meitas praksi Gailīšu pagasta padomē ļoti apmierināta ir Baibas mamma Laima – pats tuvākais cilvēks: “Visi tik izpalīdzīgi, pretimnākoši. Baibai tas ir svarīgi – just, ka ir noderīga, vajadzīga, ka ir darbs, ko viņa spēj. Jūtu, ka meita ir kļuvusi drošāka, tāda kā atplaukusi. Būtu gribējies, lai viņa mācās grāmatvedību, vieglāk varētu atrast darbu. Varbūt pēc trim gadiem nāksies mācīties vēlreiz. Tagad pēc mācību beigšanas jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, varbūt vēl jāpamācās datorzinības un jācer uz valsts subsidētajām darba vietām invalīdiem.
