Vecsaules pašvaldības namam ir sena vēsture, par to materiālus apkopojuši arī vietējās pamatskolas audzēkņi.
Vecsaules pašvaldības namam ir sena vēsture, par to materiālus apkopojuši arī vietējās pamatskolas audzēkņi. Ir interesanti ielūkoties jauniešu darbā, kas veikts projektu nedēļā, vācot ziņas par Vecsaules muižu un parku.
Pagrabtelpās izolē no sabiedrības
Pētījumā secināts, ka viena no vecākajām vēstures liecībām par pagastmāju ir Vecsaules muižas privātīpašuma kartes kopija, kuras oriģināls glabājas Rundāles pils muzeja arhīvā. Karte datējama ar 1871. – 1880. gadu. Visi uzraksti ir vācu valodā. Noprotams, ka pagastmāja (Gemeindehaus) atrodas turpat, kur tagad.
Ēkas precīzs celšanas gads nav zināms. Iespējams, ka tā arī būvēta šim nolūkam. Ilggadējais Vecsaules ciema priekšsēdētājs Miervaldis Andrušēvics atceras, ka pagastmājas pagrabā atradušās arī aresta telpas – divi mazi kambarīši, kuri likvidēti pēc Otrā pasaules kara, kad ēkā notikusi pārbūve.
“Vecmāmiņu” sapoš no jauna
Kaut arī pagastmājai jau cienījams vecums, tās šodienas saimnieki tur jūtas labi. Lietvede Māra Ozoliņa atgādina, ka 2003. gadā ēkai nomainīts jumts un veikts pamatīgs remonts. Iekštelpu sakārtošanā izmantoti mūsdienīgi materiāli, un darba kabineti ir patīkami pārvērtušies. Tāpat arī pagastmājas zāle, kur ik mēnesi notiek padomes sēdes, sanāksmes un laulību reģistrēšanas ceremonijas. “Bauskas Dzīve” ievēroja, ka visās telpās labi jūtas košumaugi.
Daiļdārzniece Māra Brakovska īsā laikā ir spējusi pārvērst ēkas fasādes teritoriju jaukā zaļā paklājā, ko satur klūdziņu pinumi. Dažādu nokrāsu augu un ziedu laukumiņi pagastmājas pelēcīgo toni papildina no pavasara līdz vēlam rudenim. Arī vecsaulieši novērtē šī nama un tā apkaimes pārvērtības.
Pagastmājas vienā galā atrodas Vecsaules pasta nodaļa.Tās vadītāja Gunta Gāže teic, ka apmeklētāju skaits saistīts ar naudas saņemšanas dienām, kad uz pastu atnākot vairāk nekā 30 vecsauliešu.
Kādreiz bijis viens skrīveris
Ielūkojoties pagātnē, interesantu liecību par Vecsaules pagastu sniedz šajā apkaimē dzimušā rakstnieka un gleznotāja Jāņa Sarmas (1884–1983) daiļdarbi. Viņš rakstījis: “Vecsaules pagasts toreiz bija daudz izcilāka Latvijas teritorijas daļa nekā daudzi citi pagasti. Tas jāievēro, jo ar to taču piedzimšana šai pagastā jāuzskata par likteņa labvēlību. ..Mums citu muižu starpā bija arī mācītājmuiža, un tajā dzīvoja mācītājs. ..Skolu mums bija trīs ar vienu skolotāju katrā. ..Pār mums valdīja pagasttiesa, tai bija sava māja, kur dzīvoja pagasta skrīveris. Kopā ar ilggadīgo vēlēto pagastvecāko viņi kārtoja visas pagasta sabiedriskās lietas. ..Katru Jaungadu mūsu pagasta skrīveris rīkoja balli ar godamielastu visiem pagasta saimniekiem. Lambārtiešiem tādas lietas bija svešas. ..Tas, ko stāstu, notika ķeizara Aleksandra trešā laikā.”
Stabilitāti uzskata par priekšrocību
Salīdzinājumā ar tiem tālajiem gadiem pagasta teritorija un pašvaldības darbinieku daudzums ir mainījies. Patlaban algotu darbinieku skaits ir gandrīz trīs desmiti. Viņu vidū – arī mediķi, bibliotekāri, attīrīšanas iekārtu operatori, ugunsdzēsēji un arī divi kapelāni, kas strādā ar skolu jaunatni.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs šos pienākumus veic kopš 1991. gada. Viņš teic: “Ilggadībai ir savi plusi un mīnusi.” Vadītājs uzskata, ka pozitīvi jāvērtē pašvaldības stabilitāte, lielākā daļa speciālistu ir ar pieredzi un zināšanām katrs savā jomā. Iespējams, tieši tādēļ tas, ko vietvara pārņēmusi no bijušajām kopsaimniecībām, saglabāts. Piemēram, 121 kilometru garie vietējie ceļi vienmēr esot izbraucami. Ceļu fonda pārvaldnieks un lauku attīstības speciālists Ainis Butkus, kas pašvaldībā strādā neilgi, spriež, ka satiksmes mazās artērijas varētu būt labākas.
Komunālās saimniecības vadītājs Egils Cers, runājot par pašvaldības līdzdalību projektos, atzīst: “Netiekam tomēr pie Eiropas naudas klāt.” Tas gan attiecas uz Ozolaines ceļa remontu un ūdenssaimniecības sakārtošanu. Lai šajos projektos iekļautos, būtu jāņem lieli kredīti, kuriem pašvaldība nevar nodrošināt segumu. ES projektus izstrādā un naudu saņem zemnieki, sacīja pašvaldībā.
Par maz iekšējas sakārtotības
Pašvaldība lepojas ar trim mācību iestādēm, kas prasa daudz rūpju un līdzekļu. Jāteic, ka J. Cielavs ir aktīvs Zaļo un zemnieku savienības biedrs, un tas veicinājis līdzekļu piesaisti no valsts budžeta grozījumiem neatliekamu vajadzību sakārtošanai skolās.
Pagasta teritorijā atrodas četras baznīcas, vidēji katrā draudzē ir 60 līdz 70 vietējo iedzīvotāju, stāsta kultūras darba speciāliste Rasma Maldute. Viņa priecājas, ka būs iespējams saņemt Kultūrkapitāla fonda atbalstu, lai izdotu Vecsaules luterāņu baznīcas 170. gadskārtai veltītu bukletu. Šis tad ir vienīgais piemērs, kad izdevies piesaistīt kādu no daudzajām iespējām saņemt papildu finansējumu. Viņasprāt, vecsauliešiem, tāpat kā mūsdienu sabiedrības lielai daļai, raksturīga iekšēja nesakārtotība. Tādēļ ļaudīs nejūt vēlēšanos plašāk iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs. Vērojama arī nesaudzīga attieksme pret apkārtējo vidi. Piemēram, pērn sakārtotā Vecsaules parka estrāde ir izdemolēta, un atkal vajadzīgs remonts.
Padomē jūt pozīciju un opozīciju
Pēc pagājušā gada pašvaldības vēlēšanām pagasta padomē iepriekšējais deputātu sastāvs mainījās. Pirmo reizi ir ievēlēta arī Laila Jurcika un viņai uzticēti priekšsēdētājas vietnieces pienākumi. Jau vairāk nekā gadu darbojoties padomē, Lailai ir savi secinājumi: “Manuprāt, jaunievēlētie deputāti ir tie, kuri panāca, ka pagastā vajadzīgs pieaugušo izglītības darba koordinators. Un Daina Jarmalaviča mūsu cerības ir īstenojusi. Šķiet, pašvaldības vadībai tagad ir sarežģītāk strādāt, jo opozīcijas deputātiem nav vienaldzīga pagasta dzīve. Vērojot administrācijas darba stilu, esmu secinājusi, ka tam būtu jāmainās, vairāk akcentējot vietvaras algoto darbinieku lomu un pašiniciatīvu.” Deputāte domā, ka vecsaulieši nav kūtri, tikai esot jāprot viņus iekustināt.
Šodienas vecsauliešiem pašiem vien jāapstiprina novadnieka Jāņa Sarmas kādreiz sacītais par likteņa labvēlību – piedzimt Vecsaulē.
***
Fakti
Pagasta padomes priekšsēdētāja J. Cielava atalgojums pašvaldībā 2005. gadā bijis Ls 9231,80.
Deputātu un pagasta padomes komiteju darba samaksai pērn iztērēts Ls 2569. Par vienu darba stundu deputātiem maksā Ls 3,37.
Darba samaksa pagasta padomes struktūrvienībām 2005. g.:
pagasta padome – Ls 33 287,
komunālā saimniecība – Ls 9974,
sociālā aprūpe un pagasttiesa – Ls 4334,
zemes un attīstības dienesta uzturēšana – Ls 3855,
apdzīvoto vietu labiekārtošana – Ls 5460,
eselības aprūpe – Ls 8796,
bibliotēkas – Ls 6172,
kultūra un sports – Ls 5387.
(Avots – pašvaldības grāmatvedības dati)
***
uzziņai
Vecsaules pašvaldībā:
dzīvesvietu deklarējušas 396 pensijas vecuma personas, no tām 47 nav likumīgu apgādnieku;
ir 122 cilvēki ar īpašām vajadzībām, viņu vidū 13 bērnu;
ir aptuveni 850 trūcīgu personu, kuru ienākumi mazāki par 50 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas (pašlaik tas ir Ls 45 vienam ģimenes loceklim);
mājas aprūpes pakalpojumus saņem 15 pensionāri un invalīdi, kuriem ir smagi funkcionāli traucējumi.
(Avots – sociālās darbinieces sniegti dati)
