Dārzā, kurā sakuplojušas paša stādītās ābelītes, tēva mājā «Alejas», kur dzīvots no 1936. gada, 80. dzimšanas dienu 5. jūnijā atzīmēs brunavietis Arturs Tenis.
Dārzā, kurā sakuplojušas paša stādītās ābelītes, tēva mājā «Alejas», kur dzīvots no 1936. gada, 80. dzimšanas dienu 5. jūnijā atzīmēs brunavietis Arturs Tenis.
Garajā mūža gaitā liktenis viņam esot bijis gana labvēlīgs. Vācu leģionā bijis iesaukts, Kurzemes katlā karojis, bet nav ticis ievainots. Filtrācijas nometnē Vorkutā pabijis, bet no bada un pazemojumiem nav nomiris. Tēva nopirkto zemi, ko padomju vara atņēmusi, izdevies atgūt un iznomāt. Arī smagas slimības Arturam Tenim gājušas secen. Pārdzīvots tik daudz, ka visu nevarot atcerēties, jācenšas dzīvot šodienai. Izaudzinātas trīs meitas un dēls, kuri jau savā dzīvē. Vasarā pie vectētiņa uz maiņām ierodas padzīvoties mazbērni.
Skumjākais brīdis bijis astoņdesmito gadu vidū, kad nācies izvadīt sieviņu smiltainē. Sagadījies tā, ka radu pulkā Arturs sastapis rīdzinieci, arī pensionāri un atraitni. Ausma piekritusi pārcelties uz laukiem. Abi kopā jūtas labi, kopj zemi, kura viņu dārzā mīksta un irdena. Par iztikšanu pensionāri nesūrojas.
Arturs Tenis vedināja uz savu kartupeļu lauku, kurā rindojas spēcīgi tupeņi. Lai pietiekami agri kartupeli pamodinātu atbildīgajam dīgšanas darbam, jau februārī sēklai atliktie, paši mazākie bumbuļi ienesti istabā diedzēšanai. Kad tie tikuši vagās, ātri vien sazaļojuši. Saimniekots tiek ar izdomu. Šogad, piemēram, braši sacerojuši ziemas ķiploki. Daļa no tiem tiks pārdota tirgū, bet pašu patēriņam izaudzēti no pērnā gada ziedu auglīšiem. Šajās dienās Arturs Tenis meistaro vēl vienu plēves māju, kurā stādīs gurķus vēlajai rudens ražai.
Šosestdien «Alejas» būs pilnas ļaužu un jubilejas noskaņu. Neesot jau gribējuši ko īpašu, bet tad abi ar Ausmu pārrunājuši, ja jau reiz līdz 80 gadu slieksnim nodzīvots, svinēšot arī. Beigu beigās, vai tā nav laime – nodzīvot mūžu zem savām ābelēm, uz tēva zemes.
