Kā jau «Bauskas Dzīve» informēja, pilsētas Dome, Mežotnes pils un Vecumnieku pagasta padome noslēgušas līgumus ar valsts aģentūras SVA Jelgavas filiāli Bauskā par ūdens analīžu veikšanu 2004. gada peldēšanas sezonā pilsētas un rajona ūdenskrātuvēs.
Kā jau “Bauskas Dzīve” informēja, pilsētas Dome, Mežotnes pils un Vecumnieku pagasta padome noslēgušas līgumus ar valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” (SVA) Jelgavas filiāli Bauskā par ūdens analīžu veikšanu 2004. gada peldēšanas sezonā pilsētas un rajona ūdenskrātuvēs.
Šogad SVA izstrādātā standartlīguma ar Bauskas pilsētas Domi, kas noslēgts 2004. gada 19. aprīlī, sadaļā “Izpildītāju pienākumi” ietverts 5.6 punkts: “Nodrošināt konfidenciālas informācijas saglabāšanu par pasūtītāja iesniegto paraugu testēšanas rezultātiem.” Mežotnes pils direktora pienākumu izpildītāja (p. i.) Inese Artemjeva un Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis apstiprināja šāda punkta esamību savos līgumos ar SVA.
Nevajagot lieku ažiotāžu
Vai minētais punkts SVA izstrādātajos līgumos nepārkāpj cilvēktiesības, Informācijas atklātības likumu un likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 2. punktu, ka “aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par vides (..) stāvokli”, lūdzām komentēt iesaistītās puses un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības.
Mežotnes pils direktora p. i. INESE ARTEMJEVA bija strikta: “Informācijas konfidencialitāte ir standarta līguma sastāvdaļa. Tā aizsargā datus no trešo personu iespējamām manipulācijām un garantē pašu uzņēmēju drošību, piedāvājot klientiem pludmales pakalpojumus.
Plašsaziņas līdzekļiem, protams, mēs sniegsim ziņas par ūdens analīžu rezultātiem. Ja analīzes izrādīsies sliktas, tad gan tikai pēc tam, kad ar SVA speciālistu vai pašu spēkiem būsim mēģinājuši vai novērsuši cēloņus, lai neceltos lieka ažiotāža.”
Jānodrošinot konfidencialitāti
SVA izpilddirektors Juris VIŅĶELIS argumentē: “Sabiedrības veselības aģentūras laboratorijas ir akreditētas Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā saskaņā ar Latvijas nacionālā standarta LVS EN ISO/IEC 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” (turpmāk – standarts) prasībām. Saskaņā ar standarta 4.7. punktu, SVA laboratorijām jānodrošina klienta konfidencialitāte attiecībā pret citiem klientiem.
Šīs standarta prasības izpildei līgumos par SVA laboratoriju pakalpojumu sniegšanu iekļauta norma, ka SVA nodrošina konfidenciālas informācijas saglabāšanu par pasūtītāja iesniegtu paraugu testēšanas rezultātiem. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta trešo daļu, iestādes vadītājs ir tiesīgs ar savu rīkojumu noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Ar SVA 2002. gada 8. februāra rīkojumu Nr. 40 “Par v/a “Sabiedrības veselības aģentūra” ierobežotas pieejamības informācijas saraksta apstiprināšanu” laboratorijas testēšanas pārskatam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Kārtība, kādā ierobežotas pieejamības informācija nododama atklātībai, norādīta Ministru kabineta 1999. gada 3. augusta noteikumos Nr. 275.
Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktors OLAFS BRŪ-VERS: “Izvērtējot ISO standarta noteikumus citu normatīvo aktu kontekstā un to ietekmi uz cilvēktiesībām un sabiedrības interesēm, VCB secina, ka šāda kārtība neierobežo cilvēktiesības.”
Sabiedrības par atklātību “DELNA” projekta “Informācijas sniegšanas kvalitātes celšana valsts un pašvaldību iestādēs” vadītāja LINDA AUSTERE: “LR Satversmes 115. pantā noteikts: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.” Tāpat Saeima 2002. gada 18. aprīlī ratificējusi Orhūsas konvenciju “Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”, kuras 4. pantā noteikts pienākums: “Nodrošināt to, ka, atbildot uz lūgumu sniegt informāciju, valsts iestāde – ievērojot turpmākos šī panta punktus un attiecīgās valsts tiesību aktus – sabiedrībai dara pieejamu lūgto informāciju. Savukārt atbilstoši Valsts noslēpuma likuma 5. panta 2. daļai šādai informācijai nevar tikt noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Pretrunā ar likumu
Saskaņā ar likumu “Par vides aizsardzību” arī SVA ir jāsniedz informācija likumā noteiktā kārtībā. Likuma 17. panta 3. – 5. daļa nosaka: “Sabiedrībai ir tiesības saņemt vides informāciju arī no tādām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem īsteno valsts pārvaldes funkcijas, pildot ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veicot darbības vai sniedzot pakalpojumus, vai kuru pārraudzībā atrodas minētā informācija.”
Tiesības saņemt informāciju par vides stāvokli ir cilvēktiesības, tādēļ tās var ierobežot tikai Satversmes 116. panta noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka šo tiesību ierobežojumam vispirms jābūt noteiktam ar likumu (ārēju normatīvu aktu). Attiecībā uz vides informāciju minēto paredz arī likuma “Par vides aizsardzību” 17. panta 6. daļa, nosakot: “Ierobežojumi vides informācijas saņemšanai var būt tikai normatīvajos aktos noteiktos gadījumos, kā arī attiecībā uz informāciju par vides objektiem(..), kuru atklāšana varētu palielināt iespēju nodarīt kaitējumu videi.
No minētā izriet, ka ar SVA noslēgtā līguma normas ir pretrunā ar likumu “Par vides aizsardzību”.
