No 1999. gada 1. aprīļa Latvijā darbojas jaunais Krimināllikums, kurā ir kardināli mainītas vairākas nostādnes vispārējā daļā.
No 1999. gada 1. aprīļa Latvijā darbojas jaunais Krimināllikums (KL), kurā ir kardināli mainītas vairākas nostādnes vispārējā daļā. Grozījumus ir diktējusi gan tiesu prakse, gan nepieciešamība ar likumu noteikt to, par ko līdz šim atbildi atradām komentāros.
Atteikšanās atbrīvo no kriminālatbildības
Šoreiz plašāk par «labprātīgu atteikšanos no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas» un «kas ir noziedzīga nodarījuma izdarītājs».
KL 16. pants. Labprātīga atteikšanās.
(1) Labprātīga atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas ir personas uzsāktā noziedzīgā nodarījuma pilnīga pārtraukšana pēc šīs personas gribas, tai apzinoties, ka pastāv iespēja noziedzīgo nodarījumu izdarīt līdz galam.
(2) Persona, kas labprātīgi atteikusies no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, nav saucama pie kriminālatbildības. Šāda persona atbild tikai tajā gadījumā, ja tās faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Jaunajā Krimināllikumā ar šo pantu ir saglabāts labprātīgas atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas institūts kā pamats personas atbrīvošanai no kriminālatbildības. Lai būtu šajā pantā paredzētā labprātīgā atteikšanās, tad tai jānotiek labprātīgi, pēc attiecīgās personas pašas gribas, bez jebkāda spiediena, ko radījuši apstākļi vai citi cilvēki. Motīvi gan var būt dažādi – sirdsapziņas pārmetumi, bailes no soda, līdzjūtība, upura lūgšanās un žēlums pret to u. c.
Nozog automašīnu un atstāj
Par labprātīgas atteikšanās no nozieguma izdarīšanas vēl dažām īpatnībām konkrēti norādīts arī jaunā Krimināllikuma 20. panta 9. daļā, kur runāts par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā.
Lai atzītu, ka organizētājs vai uzkūdītājs labprātīgi atteikušies no turpmākās noziedzīgās darbības, ir nepieciešams konstatēt, ka viņš panācis tā noziedzīgā nodarījuma neizdarīšanu, kuru viņš organizējis vai uz kura izdarīšanu uzkūdījis citu personu. Ja tomēr noziedzīgs nodarījums ticis izdarīts, tad, neskatoties uz pieliktajām pūlēm, lai noziedzīgo nodarījumu novērstu, ir tomēr jāatbild par izdarītāja nodarījumu arī organizētājam vai uzkūdītājam. Atbalstītājs atbrīvojas no kriminālatbildības, ja viņš līdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai labprātīgi atteicies sniegt apsolīto palīdzību, kaut arī noziedzīgais nodarījums ticis izdarīts.
Labprātīga atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam rada Krimināllikuma noteiktas sekas: persona, kas labprātīgi atteikusies no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, nav saucama pie kriminālatbildības.
Tā, piemēram, Bauskā jauniešu grupa pēc pamatīgas alkohola lietošanas nolēma doties uz diskotēku Līdumā. Lai tur nokļūtu, izdomāja nozagt kādu ielas malā atstātu automašīnu. Tiklīdz automašīnai izsita vēdlodziņu un tajā iekļuva, viens atcerējās kaimiņpuiku, kas jau atrodas par šādu izdarību cietumā. Visi vienoti, gan pēc ilgām diskusijām, no automašīnas izkāpa, taču nākamajā šķērsielā tika aizturēti un atvesti uz policiju kā automašīnas zagļi. Krimināllieta tika izbeigta, ņemot vērā motīvu, ka notikusi labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas. Jaunekļiem gan bija jāsedz zaudējumi par izsisto vēdlodziņu.
Pierunā nepilngadīgos
Līdz jaunā Krimināllikuma pieņemšanai strīdīgs bija KL 17. pants «Noziedzīga nodarījuma izdarītājs»: «Par noziedzīga nodarījuma izdarītāju uzskatāma persona, kas noziedzīgo nodarījumu pati tieši izdarījusi vai tā izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības.»
Šis ir jauns pants un salīdzinājumā ar Latvijas Kriminālkodeksu (LKK) jaunā traktējumā Krimināllikumā ir aplūkoti visi agrākie nozieguma izdarītāja un līdzdalības jautājumi, kas vēl spēkā esošajā LKK ietverti tikai vienā – 17. pantā. Tagad šie jautājumi jaunā traktējumā un konkretizētāk aplūkoti LKL 17., 18., 19. un 20. pantā. Krimināllikuma 17. pantā ir izvērsts noziedzīga nodarījuma izdarītāja jēdziens.
Noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir persona, kas noziedzīgo nodarījumu pati tieši izdarījusi vai tā izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar Krimināllikuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības (tāda var būt nepieskaitāma persona, mazgadīgais, persona, kas nav apzinājusies savu darbību noziedzīgumu, pildot organizētāja vai uzkūdītāja uzdevumu u. c.).
Visbiežāk praksē ir gadījumi, kad agrāk vairākkārt sodu izcietusi persona pulcina sev apkārt mazgadīgus, nepieskatītus bērnus. Tā tas ilgu laiku bija Iecavas pagastā, kur agrāk vairākkārt sodīts invalīds zādzības izdarīt sūtīja mazgadīgos, iedrošinot, ka viņus vēl nevar saukt pie kriminālatbildības. Lai arī grūti, bet, savācot pierādījumus, šādu personu tagad var saukt pie kriminālatbildības kā tiešo izpildītāju.
