DAGNIJA GASŪNA. ZIEMASSVĒTKU NAKTS.
DAGNIJA GASŪNA
ZIEMASSVĒTKU NAKTS
Cik balts tas sniegs,
Kas šonakt sasnidzis
Pār mūsu pēdām!
Cik balts tas prieks,
Kas beidzot atnācis
Pēc sāpēm un pēc bēdām!
Cik balta dvēsele,
Nu šķiet – viss sliktais
Tajā miris,
Jo Kristus bērniņš
Šonakt pasaulei ir
Atkal dzimis!
***
Šonakt debesis raudāja,
Zvaigznes krita un krita,
un krita…
Tu vairs neesi tāds pats,
un es… es jau sen
esmu cita.
Aizsmacis eņģelis dziedāja
dziesmu – skumji garu
un žēlu…
Nu kāpēc Tu atnāci
tagad?!
Tagad – tas ir
par vēlu!
LILIANA SKUDRA
KAD DURVIS UZ PASAULI CIET…
Ne naktīs,
Kas sudrabu lej,
Ne melnās
Kā dūņu dūkstīs
Neiemigt,
Jo Dievs atvērt
Var logu,
Kad durvis
Uz pasauli ciet.
Ik nakti vajag lūgt,
Lai GAISMA
Tiek iekšā pa logu,
Ja MAIZEI
aiz durvīm jāpaliek.
LŪDZ!
Piedot?
Pēc tā,
Kas dots,
Atņemts,
Pazaudēts,
Vēl kaut ko
Ziedot?
To atlikušo
Prieka šķipsnu
Tā sadalīt,
Lai visiem tiek?
Vai dieniņ,
Pašam nepietiek!
VISAUGSTĀKO tad lūdz,
Un tev tiks dots!
ZANDA STRAZDIŅA
***
… uz ziemu noskaņota esmu,
pie debesu svītras,
es jūtu
mūsu zvaigznes runā naktīs,
tavs klusais vakars
mani apskāvis.
SARMĪTE GAUSIŅA-ELKSNE
ZIEMCIETES LŪGUMS
Tu nesauc mani vārdā ziemas
klusumā,
Man salst, kad aukstie
ziemeļvēji pāri skrien.
Nāc, mierinot ar gaišu, klusu mieru,
Ziemassvētku naktī.
Nāc, manu laimes brīdi svētī,
Kad sarmains ziemas rīts aust sejā.
Sedz salstošajai sirdij sniega segu
Un esi tuvumā starp mūžību un
mirkli,
Un apskaidrības saule mani
sasildīs.
AINA PIKA
ATĻAUT SEV
Atlikt uz rītu
domu saļodzītu.
Atļaut rokām
nespēkā krist.
Nedzīt sevi
ar spēku,
Nesaukt tuvību
par grēku.
Atrast mirkli
patiesu – īstu,
lai cita
dvēselē neielīstu.
MANS ZAĶĪTIS
Šī sāpe,
bērns zem eglītes,
ilgi nepāries.
Nav bērnības,
nav māju,
nākotnes.
Sirds rāmi sitas,
paļaujas.
Palīdzība uz papīra.
Lemj spēki citi.
AINA MEDNE
PUTENĪ
Katrai sniegpārslai
Eņģeļa spārni.
Puto putenis,
Viss kaut kur skrien.
Balti ozoli,
Liepas un vārnas,
Baltas mašīnas
Četrrāpus lien.
Nepārkrāsota,
Pelēka, kārna
Sniega vērpetēs
Cerība brien.
ŠAJĀ LAIKĀ
Saulīte riet.
Krāšņi jo krāšņi
Visapkārt
Sniega vizbules zied.
Baltumā
Ielija asara silta,
Palika robs…
Kodīgs
jo kodīgs
šis laika zobs.
ANDRIS KOPEIKA
***
Kas ir roze bez ērkšķiem?
Karaliene bez galma.
Kas ir dzīve bez emocijām?
Peļķe bez bangām.
Gribi rozi stalto,
Bet negribi sadurties;
Gribi jūras plašumu,
Bet negribi viļņos šūpoties;
Gribi būt pelēks
Vai arī kaut drusciņ,
Bet krāsains?
Tad nestāvi, bet izvēlies
Un pēc tam nesūdzies.
GUNĀRS BOGDANOVS
***
šeit heroīna un visādu draņķību
laikmetā
ir mana vieta
kaut vienam
par Dieva sūtītu cilvēku būt
***
nelamā manas aitas
ja pašam tādu nav –
jo kā var zināt
kādām tām jābūt?
INĀRA DRUVA
VISLIELĀKAIS BRĪNUMS
Vai zini, kas lielākais brīnums,
Kad decembra debesis tumst?
Tas mirdzošais Ziemsvētku vakars,
Kas starojot neļauj mums skumt.
Vai zini, kas lielākais brīnums,
Kad eglītē svecītes mirdz?
Tā dāsnā, tā uzziedējusī
Pat paskarba cilvēka sirds.
Tā laimi nu katram grib vēlēt,
Lai dzīve kā medus un piens,
Tā dažādas spēles grib spēlēt,
Lai nejustos vientuļš neviens.
Tā jaukas un priecīgas veltes
Grib mīļajiem sadāvināt
Un katru ar skatienu zeltīt,
Tam svētību pielabināt.
Lūk, tas ir vislielākais brīnums,
Ko cilvēks uz pasaules rod,
Ko, piedzimstot bērniņam Jēzum,
Caur dēlu Dievs cilvēkam dod.
KAIVA KRŪZE
ZIEMSVĒTKU LAIKS
Klāt Ziemsvētku rīts,
Kas sudrabā tīts.
Lai svētīts šis rīts
Kā brīnišķīgs mīts!
Ik gadu to svinam,
Tā skaistumu zinām,
Kad piedots mums tiek,
Sirds pasmaidīt liek.
Kad vēlmes mums pildās
Un dvēseles sildās.
Ak, Ziemsvētku laiks,
Tik kluss un tik maigs!
IEVA BĒRTELSONE
SNIEGA BITES
Sniega bites strādā visu nakti,
Naski, naski sniega ziedos dūc.
Ja tās vārdos sauksi pati,
Sniega bites sanot tālē trauks.
Sanesušas sniega puteksnīšus,
Pāri baltiem ziemas klajumiem
Sniega bites tavā baltā dārzā
Aiznesušas manus sveicienus.
ANDRA KĀRKLIŅA
SAUCIENA ZĪME!
Turi izsaukuma Zīmi
Rokā
Un neloki!
Neveido Jautājumu!
Neveido citu Zīmi!
Tikai sauc skaļi,
Kā es tevi,
Kad tu apbiri
Ar saucieniem.
Daudzpunktes izkusa.
Punkti nobijās.
Un jautājumi
Zemē ielocījās
no mazvērtības.
Te ir tikai Izsaukuma Zīmes
Un Saucienu Skaļais Spēks!
FELIKSS ZVAIGZNONS
***
Ne no šīs miglas
Ne no šī sniega
Es tevi atpestīt varu
Tu pati no ziemas kāpsi
Un pati no klusēšanas
Es varu būt zvaigzne
Virs miglas kas mirdz
Augstu un tālu
Un man var būt sveces sirds
Šai miglā šai sniegā
Baltā…
LĪVIJA DZELME
***
Nekas nenotiek,
Ja tas nav lemts.
Laimi var gaidīt,
Var ilgoties,
Bet būs jāsatiek
Gan auksta diena
Aiz rītdienas loga,
Gan saule,
Kas visiem viena –
To nevar sadalīt.
Visam jāpaliek,
Ja tas ir lemts…
Pie dzīves koka
Var pieglausties, –
Kāds zars jāsatver.
Un ir mūžā jājūt
Tuva drauga roka –
Kā atbalsts…
Tā gadu lokos sargās
Un sasildīs.
JĀZEPS PETRAITIS
***
Lepnums un prieks,
Tad pārējais lieks.
Justies gandarītam,
Tas nav nekāds nieks.
MIRDZUMA SPĒKS
PRIEKS sirdī
SVEČU gaisma
LAIMES saista
***
Ceļš zvaigžņotajās debesīs –
Tas ir mūsu mājupceļš.
GATIS ZOTOVS
***
Es atļāvos
Vienu nakti
Pārgulēt debesīs
– Aiz skaistuma nenāca miegs
Un mazliet sala rokas
Vējš mani nesa
Kā mākoni baltu
Uz vēl baltāku rītu
Kad eņģeļi uzklāja brokastu galdu
Pēc saullēkta
Nometa zemē
Netālu no dzelzceļa tilta.
Mani aizskāra tava elpa
Un šķita tā gluži silta
* * *
Nāk balti Ziemassvētki
Jāiet eglīti cirst
UN
Nocirtu eglīti Tālavā
Kuplu un skaistu
NU
Pārnesu mājās
Ar Taurētāju
