DAGNIJA GASŪNA. SARGEŅĢELIS. Balts eņģelis uz mana pleca ar košām krellēm rotājas.
DAGNIJA GASŪNA
SARGEŅĢELIS
Balts eņģelis uz mana pleca
Ar košām krellēm rotājas,
Tie – mani gadi cits aiz cita
Kā puķes virknē šūpojas.
Balts eņģelis uz mana pleca
Un pāri – gadu vēji pūš.
Balts eņģelis uz mana pleca
Tik labs kā viss mans raibais mūžs.
*
NORA
* * *
Slēptā vientulība
Mana pavadone
Viss kārtībā
Ir domas
Kas tikai manas
Bezgalīgas ilgas
Sievietes ilgas
Es nebūšu viena
Man ir dēls
Tā ir mātes laime
Bet es esmu arī sieviete
Mazliet
Tikai mazliet atsūtiet man sapni
Par vasaras lietu
Par stiprām rokām
Par paļāvību kas stiprāka kā es pati
Tikai mazliet
Gribas būt vājai
Tā mīlētai
Lai notirpst kauli
Lai nav ko nožēlot
VECMĀMIŅAI
Un galu galā tava alga
Ir vientulība.
Par to, ka mīlēji,
Par to, ka ari,
Par to, ka sēji, pļāvi un mājās vedi,
Par to, ka dziedāji “Dievs, svētī…”,
Par to, ka vēl joprojām gaidi
savus bērnus.
Bet viņi nenāks.
Jo ceļš ir ciet,
Jo aka aizaugusi.
Tik ilgi nekopts rožu krūms
Vēl aug pie tava loga.
*
KAIVA KRŪZE
KĀ SAPNĪ
Šodien man gribas,
lai viss būtu ļauts,
izbaudīt dzīvi,
pat mazāko nieku,
visu, kas patīk,
kas sagādā prieku, –
nopīt no puķēm
vainagu skaistu,
ieelpot rītausmas
svaigo gaisu,
bradāt pa rasu
basām kājām,
atnest margrietu pušķi
uz mājām,
justies kā mazam,
mīlētam bērnam,
ierausties klēpī
kā kaķēnam pērnam,
klausīties, mīļi ko
māmiņa stāsta,
sajust, kā manu
galvu tā glāsta,
sapnī ceļot
uz pasaku zemi,
satikt tur savu
sapņu tēlu,
sapnī nekad nekas
nav par vēlu.
*
SANDRA CĪRULE
* * *
Es laikam esmu
aizmirsusi sauli,
es laikam
tumsā eju…
Es lūdzu, Dievs,
dod kādu gaismu
rokās manās,
šķil dzirksti kādu
pret laika kramu cieto!
Es laikam esmu
aizmirsusi sniegu,
es laikam gaidu
atnākšanu spožu
caur nakti modri.
Es laikam kalnā kāpju
rītu pārlūkot…
*
INĀRA DRUVA
SIRDS VĒL ATKUSĪS
Sirds vēl atkusīs, ja
maijā līs
Un ja sagadīsies
zīmes trīs.
Ja būs zili ziedošs
ceriņzars,
Ja būs krūmā dziedošs
putnu bars,
Ja būs tuvumā kāds
meža gars,
Divas sirdis uzvērs
saules stars.
Sirds vēl atkusīs un
rasa līs,
Ja vien sagadīsies
zīmes trīs.
UZZIBSNĪJA MĪLESTĪBA
Mīlestība nebij’ mūža garumā,
Īsa, īsa uzzibsnīja tā.
Liesma spožā ātri satumsa,
Elpu siltu dvēs’lei uzpūta,
Smalku ledu sirdij uzbēra,
To uz ledus iesma uzvēra.
Īsti iesaldēta tagad tā,
Baidos nosalt viņas tuvumā.
Ak, bet varbūt tagad nemirstīga
tā?
*
LĪVIJA DZELME
* * *
Zeme, zeme – mana dzimtā,
Atmiņas pie tevis sien,
Domas solī lēnā, rimtā
Seno dienu takas brien…
Brien pa ziediem vīto pļavu,
Saule siltus starus lej,
Lai tu dzīves taku savu
Senču pēdās laimīgs ej…
Ar Dievpalīgu!
*
SINDIJA ZOTOVA
* * *
Vēl nepabeigtā dziesma
Guļ pamesta kladē.
Un nepabeigtie vārdi
Pamazām dziest.
Nepabeigtā doma
Aizmirsās,
Pēdējais vārds
Neuzrakstījās…
*
LILIANA SKUDRA
VĒSTULE
Vēsa un balta.
Bez adresāta.
Tukšai aploksnei
Līdzīga diena.
Saburzīt pirkstos
Un aizmest
Pie citām
Neuzrakstītām un
Nenosūtītām
Dienām.
Pēc vārdiem alkstošās
Nez vai ielikšu
Aploksnē vienā?
Baidos gruzdošas domas
Aploksnē sūtīt.
*
IEVA BĒRTELSONE
* * *
Vēja čuksti
Pa mājas bēniņiem klīst.
Uz galda vāzē
Sarkanas rozes vīst.
Skatos logā –
Ziemas lietus līst.
Un kaut kur tālē
Domas par tevi mīt.
*
RASMA LAUČKA
MĪLESTĪBA
Tā mīlestība, kas ar putna
spārniem laižas,
Kad sniegi snieg un puteņo,
Tā atnesīs un aiznesīs prom
dienas gaišas,
Pat nevaicājot Tev neko.
Tā mīlestība, kas pār Tevi
noslīdēs kā glāsts,
Kaut sniegi pāri kritīs tai bez mitas,
Tā atnāks nezinot, lai kāds būs
viņas stāsts,
Tai līdzīgas vairs nebūs citas.
Tā mīlestība, kas reiz Tavu sirdi
skars,
Kaut sniegi, ledus kristāls mirdzēs,
Tā izstaros kā saules stariņš silts,
Bet mulsumā Tu nepazīsi to.
Tā mīlestība, kas kā puķe vaļā
raisās,
Tā auksto sniegu, ledu izkausēs
Un Tevi sildīs, mīļi pažēlos,
Tai līdzīgas vairs nebūs citas.
*
VITA DŪRE
ASARAS
Jau baltās sniega ābeles zied
Un melnie strazdu krūmi dzied.
Līksmo tava sirds
Un manas Paradīzes laimes brīdis…
Man bail zaudēt Tevi… Ādam!
Un, lūdzu, piedod par to iekosto
ābolu.
*
SARMĪTE GAUSIŅA-ELKSNE
KAD DIEVS SIRDĪ PUKST
Pāri smeldzīgām sāpēm kā stikliem,
Basām kājām es ejot,
Pāri bailēm un nespēkam ceļos.
Pāri skumjām kā ūdeni tumšu,
Basām kājām es ejot,
Pāri rūpēm un nemieram ceļos.
Naktī saucu un dienā es steidzos,
Sapnī nāku un nomodā tiecos,
Un Dievs manā sirdī pukst.
*
RAKSO
KLUSĒŠANA ZELTS
Kā pa balto dzīves taku
Es eju prom un nepasaku.
Un nepasaku vārdus šos,
Kaut tu no manis gaidi tos.
Šie vārdi gan ir neparasti,
Un palikt var tie nesaprasti.
Par to es mūžam tiku pelts,
Kaut zinu – klusēšana zelts.
*
GUNĀRS BOGDANOVS
* * *
es piedāvāju tev mūžīgu
prieku kas no pašiem
mums nāk
ja vari justies savādāk
visas iespējas tev pierādīt
ka manas iedomas ir
niecīgas
un nepatiesas
***
nenes ko lieku pasaulē
atkritumu pietiek
bez mums
***
svešiniece pie loga rūts
netverami piesit aizejoša
vēja takti
līdzi doties
man nozīmē
vairs nesapņot
*
INTA BALTGALVE
LAI NES
Vilinoši noticēt
vilinoši sasapņoties
pavisam citādāk
tu taču zini
notiek
Ļauj lai sekundes nes
garām krastiem
pa laika straumi
uz augšu
uz leju
tu jau nu muguru negriezīsi
tu visu saņemsi sejā
*
GATIS ZOTOVS
* * *
Tagad priecājos
Par savām kļūdām
Un smejos
Kad dzīve
Spiež tās labot
Jo pārāk pierasti
Es ļaujos sevi lāpīt
Un netīros ūdeņos skalot
Es netaisnojos
Kad mana vaina
Mani liec
Un atstāj traipus
Sirdsapziņā
– Jūs varat mani tiesāt
Bet nevarat beigt kā nepratāt
iesākt
*
AINA PIKA
ES ESMU
Skaties dzelmē
es metīšu ēnu
tavs skatiens
dedzina svelmē
jūtu spēlē piedalies
pūpoli zied
nekad nav par vēlu
sevī ieskaties
kur pazudusi es
bieži tu jautā
skaties atspulgā savā
atmiņas manējo nes.
*
INESE URGA
SNIEGĀ
Es sēžu sniegā, jā, tajā baltajā, aukstajā sniegā.
Es paņemu to savās rokās,
un tas kūst…
Un tā kūst mana sirds,
ieraugot tevi,
Jo dievinu tevī lūkoties.
Es dāvāju tev smaidu – vienalga kādu…
Bet patiesi no sirds!
Tā nav vienkārša sirds,
bet tevī iemīlējusies sirds.
