Dzimtajā valodā kūko dzeguze, dzimtajā valodā pērkons dun.
***
OLITA SIMAŠKO
dzimtajā valodā kūko dzeguze
dzimtajā valodā pērkons dun
tajā pašā lietu sauc vālodze
un uz mēnesi gaudo suns
manā dzimtenē bērzs kura zaros
dzeguze gadu pie gada liek klāt
manas dzimtenes debesīs pērkons
nāk Latvijas vasaru ieducināt
manā dzimtenē manā valodā
vālodze slāpstot mākoņus sauc
mājas svētība zaļo uz palodzes
pilnmēness naktīs suņi kauc
***
atnāca vakars pieklauvēja
ceļa spieķi pie durvīm slēja
lēni pār slieksni cēla kājas
lūdza naktsmājas
istabas stūrī apsēdās kluss
bijīgi skaitīja pātarus
no kabatas izņēma ceļamaizi
aizejošās dienas raizes
kāri bet svinīgi pa gabalam lauza
drupačas taupīgi saujā rausa
rītdienai būs atkal jaunas raizes
vakars nepaliks bez maizes
***
nebaidies nokavēt rītu
diena tāpat to zags
un lai ko tu darītu
dienu aizvedīs nakts
tā uz mūžu bez gala
laiks iet un nepārnāk
mums pa riekšavai dala
katram savādāk
***
ROLANDS KRASTIŅŠ
Lūgums
Nāc, vasara, nākdama,
Gaiss tvīkst tava vaiga:
Aiz loga plūškoks grib
Ziedēt. Arī bitēm maz
Laika.
Bet, ja lietus ūdeņi
Rensteles skalo, –
Cel mēness sirpi pār
Zemi, kur Jāņu bērni
Līgo!
Ja…
Ja gribi kā putns
Būt Pats un brīvs, –
Pats meklē, ligzdu kur vīt,
Un izdziedi rītu,
Kad saulstari logā
Vēl neiespīd.
Ja doma kā zibsnis
Debesu augstumos trauc,
Tu – dzejniekam draugs.
Vien pļava, kas pārzied,
Ar dzērvju kliedzieniem
Rudeni sauks.
***
AIJA ČEPULE
Naktsvijoles
Es Tev dāvināšu naktsvijoļu
pļavu,
Meža ielokā šīs sveces deg.
Tā kā brīnumā uz puķēm raugos,
Cik daudz meža orhideju apkārt
tek!
Acis paveru un elpoju, cik jaudas…
Saldenrūgtā smarža reibina un
tvīkst.
Un es baltā naktī raugos,
Šādā brīnumā pat apmulst drīkst.
***
IVARS KĀRKLIŅŠ
Dziesmu svētkiem
Dziesmu tauta
mēra pļauta –
nenopļauta.
Dziesmu tauta
vīzēs auta –
neatļauta.
Dziesmu tauta
karos kauta –
neizkauta.
Dziesmu tauta
saknēm rauta –
neizrauta.
Dziedi dziesmu,
mūža dziesmu –
mīlas dziesmu,
savu dziesmu,
savu lielo
Dieva dziesmu,
mūžos likto,
senčos likto –
neizlikto.
Dziedi mūžam –
savam mūžam,
mūžu mūžam!
AINA MEDNE
Parunāt
Eju uz satikšanos
Ar tēva pīlādzi,
Sniega un saulrieta
Apskaidrotu.
Pretī panākt tas nevar,
Saknes tur ciet.
Man jau arī
Savas saknes un zari,
Bet vēl varu iet,
Klusam mīļumam
Pienākt klāt,
Tēva valodā
Parunāt.
Dienas aizskrien
Dzejoli rosina
Diena
Un aizskrien
Pēc putna piena,
Mirkstot sviedros.
Rasā mazgājas
Saknes un ziedi.
***
RŪDOLFS SAULĀJS
Mūžīgā atbalss
Lai kur mēs dzīvē ietu,
Mūsu soļiem atbalss skan,
Vai aizietu gājēju simti,
Vai būtu tie Tev vai man.
Aiz katra noietā soļa
Vienmēr atstājam pēdas,
Kas apvītas prieka mirkļiem
Vai iedzeļ iecirstās bēdas.
Tad mūža atvadu stundas,
Prom aizejot, dāsni silda
Un noieto soļu atbalss
Mūsu nākotnei pūru pilda.
***
DAGNIJA GASŪNA
Uzziedēšu
Simts soļus iešu atpakaļ,
lai uzticētos vējam,
jo reiz jau viņš ar abiem mums
tik laimīgs paspēlējās,
lai uzticētos ugunij,
kas tumsā dzirkstis sēja,
kad tavas acis manējās
tik pēkšņi iemīlēja.
Simts soļus iešu atpakaļ
līdz pagriezienam spējam,
kur vīgriezes ar madarām
kā trakas saziedēja,
kur papardīte pusnaktī
kā zvaigzne gaismu lēja
un tavas lūpas manējās
tur mežā pazaudēja.
Simts soļus iešu atpakaļ
un uzziedēšu vējā…
***
MATĪSS SAULĪTIS
***
Solis pēc soļa
Izslīd uz ceļa
Solis pēc soļa
Apiet ap mani
Mats pēc mata
Izkrīt no Tevis
Gadu no gada
Tu atlipini
Manu soli nost
No sava ceļa
INĀRA DRUVA
Kad vasara sāksies?
Vasara sāksies,
kad atbrauksi ciemos,
Pat ja no debesīm
aumaļām līs,
Vasara sāksies,
un straumes mūs vienos,
Dvēseles skalos, un pušumi dzīs.
Vasara sāksies,
un ikdiena beigsies,
Tikšanās svētkus
nu svinēsim mēs.
Pulcēsies puķes,
un putni šurp steigsies,
Tauriņi plīvos,
cik ātri vien spēs.
Saulzaķi, lēkājot
līganos zaros,
Mirdzošus pilienus
plaukstās mums bērs,
Avenes smaržos, un
liepziedi garos,
Bērni uz smildziņām
zemenes vērs.
Vasara sāksies,
ko nepārklās ziema,
Zvaigznes kad baltas
pār pakalniem bērs,
Pat ja būs dziļdziļās
kupenās ciemats,
Mirkļus šos smaržīgos
atmiņa svērs.
***
LILIANA SKUDRA
Tirgus
O! Tirgus…
Puķu tirgus,
Putnu tirgus,
Zivju tirgus,
Un… zirgu.
Vēl dažnedažādi gadatirgi.
Bet Dzejas tirgus?
Kāpēc ne?
Likt svaigus manuskriptus
tirgus galdā un
lūpās smaidu saldu…
Lūk, poēzijas dārzos plūkti
jambi, trohaji un anapesti,
tos nobaudīt it visi lūgti.
Nu, neesiet jel neaptēsti –
Ir vārsmas sulīgas un nobriedušas.
Var baudīt zaļas,
apkaisīt ar sāli,
ja kādam panti liekas bāli.
O! Tirgus…
Kam maciņš biezāks,
savu produkciju
var reklamēt
pat iekš TV.
Burvīgs Dzejas tirgus.
Kāpēc ne?
It viss ir pārdodams
šai pasaulē.
***
INĀRA ZEILE
Iemīli mani
Iemīli mani, kādu nerādu citiem,
Ar miegu vēl acīs un grumbainu
vaigu,
Ar kaprīzēm mazām un nelāgu omu,
Iemīli mani, kādu nerādu citiem.
Jo tāds, kam acīs mirdz joki un
smiekli,
Kam izdodas sāpēm pārkāpt viegli,
Tam apkārt ir draugi un cilvēki labi,
Bet vakarā paliekam kopā tik abi.
Iemīli mani, kādu nerādu citiem,
Lai paslēpties varu zem taviem
spārniem.
***
GATIS ZOTOVS
***
iemāci man pierakstīt
to sniegu kas tik lēni krīt
lai vasarā karstā tu
varētu to izlasīt
iemāci man uzzīmēt
tā lai var sadzirdēt
sataustīt sagaršot saredzēt
to ko nevar neiemīlēt
kad būs jau nosvinēti mani svētki
es gleznošu debesīs
vēl kādu saujiņu zvaigžņu
kas jau pēc lietus nodzisīs
tāpat tie sniegā rakstītie vārdi
sakarsīs izkusīs
kā gan lai atstāju kaut ko aiz sevis
kaut nieku kas neizzudīs
***
ar sliktām ziņām mani
nenomociet
tāpat jau neticēšu
ka tās labās retāk notiek
ja acu priekšā redzamo
vairs neatrodiet
tad zilas debesis
pēc vajadzības pārkrāsojiet
kad manā pusē saule lec
tad otrā noriet
no vienas puses otru nenosodiet
kas jums būs rīt
man ir jau šodien
man manu vakardienu neziņojiet
